| veltījums krī |
10. Aug 2010|16:55 |
par šo http://klab.lv/users/krii/1070967.html
atcerējos sarunu starp diviem zinātņu doktoriem, ķīmiķi un fiziķi.
pirmais baigi apzīmē tāfeli un velk uz tās tādas kā sinusoīdas. stāsta: un tagad apskaties uz šo taisni!
otrais saka, tā jau nav taisne, tā ir līkne.
nepiesienies pie vārdiem, pikti atcērt pirmais.
viņš arī angliski runājot teica "ai daz nou" ar nozīmi "es nezinu" un uzskatīja savu angļu valodu par perfektu, ko nekādā gadījumā nevajag pielabot.
šie ļaudis bija mani priekšnieki kādu laiku.
bet tur visi bija traki.
atceros, tas pats cilvēks uzrakstījis rakstu. zinātnisku. mēnesi pūlējies.
nes priekšniekam rādīt. priekšnieks skatās, skatās. tad pikti izsaucas - nu ko tu esi te sarakstījis!
(es padomāju tāpat, jo metodes nepilnīgas un diskusija kārna.)
priekšnieks turpina: nu kādi tev paragrāfi! (domājot rindkopu atkāpes.)
(...)
nav brīnums, ka no manis šajā kompānijā nebija nekāda labuma. |
|