| maitas veģetārieši |
13. Aug 2009|17:02 |
tā kā vajadzētu kaut ko ēšanai sarūpēt, bet taisi ko gribi, viss tik un tā būs negaršīgs.
kopš kāda laika vairs nevaru ieēst gaļu. (tas pāries.) desas varu. normālu gaļas ēdienu nevaru, smarža vien rauj uz augšu. ja nu netīšām tomēr apēdu, pēc kāda laika paliek galīgi slikti un vēl pēc laika piemetas caureja. varētu tagad tēlot baigo veģetārieti un teikt, neēdiet taču dullie gaļu, jūs nemaz nezināt, cik tas slikti! sirdsskaidriem cilvēkiem no tās uzreiz piemetas caureja, bet jūs pārējie tikai nāves mokās uzzināsiet, cik tas bija slikti! un pilnīgi saprotu maitas veģetāriešus. tie, kuri neēd gaļu tāpēc, ka riebjas. viņiem droši vien vēderā pietrūkst kāds svarīgs ferments. vai ir kādu pārtikas produktu nepanesība. daži ar to mierīgi sadzīvo, bet citi savu defektu izceļ kā misiju un asiņaini cīnās par citu cilvēku gremošanas orgānu glābšanu.
bet kad tā padomā, tā jau ir ar pilnīgi visām novirzēm, trūkumiem vai dīvainībām. vairums cilvēku ar to samierinās, bet katrai dīvainībai ir zināms %, kas to izceļ par savas dzīves misiju, iestāstīt citiem, ka viņiem jādzīvo tā, it kā viņiem arī būtu konkrētais trūkums, un ka tā tikai vajag. |
|