| mazmurkšķa hronikas |
1. Jun 2009|22:17 |
vārdi:
miksakste -> miskastīte
Lede -> Leude
dezuriņš (dinozaurs)
apiksītes (apakšbikses)
izdomājumi:
vējš kustina aizkaru logā -> aizkars atpūšas
sēž pie galda un saka: es blauju
es, kas audzina bērnu pēc grāmatām, biju ieviesusi paradumu situāciju iekomentēt, nosaucot vārdā emociju. (veicina prasmi pazīt savas emocijas un tikt ar tām galā.) piem., lelde sasita kāju, lelde bēdīga. vai arī priecīga, vai dusmīga. man labi vedas pazīt priecīgumu un bēdīgumu, bet ne vienmēr zinu nosaukt vārdā dusmīgumu. tā bieži esot, ka vecāks nepazīst sevī kādu no šīm emocijām; varbūt tāpēc, ka pašam savlaik nav ļauts to just.
tāpat multenes skatoties iekomentēju, ko konkrētie varoņi jūt (empātijas audzināšana).
man par lielu izbrīnu viņa ātri šito iemācījās. piem., nevis vienkārši raudāt, bet pateikt, par ko raud, un iekomentēt attieksmi. ļoti praktiski - uzreiz zinu, kas noticis, kurā vietā trauma vai kaut kas jāsaslauka.
pirmoreiz ļoti samulsu, kad mm bija gadījies tā piekrāmēt pamperu, ka vajadzēja visas drēbes nomainīt. mm stāvēja vannā mani apkampis un klusi teica "lede bēdīga". kaut gan es noteikti neizrādīju nekādu negatīvu attieksmi.
vēl aizvien es ļoti samulstu un nezinu kā atbildēt. patiesībā jau nekas īpašs nav jāatbild.
ir gadījies, ka viņa saka "mamma dusmīga". bet es neesmu dusmīga, manuprāt. varbūt vienaldzīga.
bet "leude piecīga" arī viņa saka gana bieži. par labu ēdamo vai kad kaut kas izdodas. |
|