| laiks un mācīšanās |
1. Dec 2008|10:24 |
domana grāmatā izlasīju, ka spēja apgūt zināšanas ir funkcija no vecuma.
nu un tad man ienāca prātā, ka vecums ir funkcija no zināšanu apguves.
un laika skrējiens arī.
tas atrisina novērojumu, ka ar gadiem laiks skrien aizvien ātrāk.
skrien viņš tad, kad neapgūst neko jaunu.
pēdējā laikā daži gadi atmiņā atstājuši mazākas pēdas nekā daži mēneši senākos laikos. jo pēdējos gados es neko īpašu nemācījos.
atmiņā stipri garāk iestiepušies laiki, kad kaut ko mācījos. piem., pāris mēneši somu valodas kursos pirms kādiem 3 gadiem. no šī perioda atceros arī daudzas ikdienas lietas. piem., sastrēgumi, lai tiktu uz kursu norises vietu, garie mājupceļi, kursu kolēģi. darbā tolaik rakstāmais reports un darbības jūrmalā. tolaik mums ar lauleni radās nepārvarama vēlme runāt savā somu valodā, piemēram, suni saukt par sunilainenu duksilainenu. atceros, kā ar maritu mašīnā braucu no salacgrīvas un pa ceļam zubrīju īpašības vārdus. šis brauciens atmiņā atstājis diezgan garu nogriezni, garāku par jebkādu citu braucienu pēdējos 15 gados. pārdomu un pat lielu domu izdomāšanas laiks atmiņā tik lielus nogriežņus neatstāj.
par laimi, dzīve man liek diezgan bieži kaut ko mācīties un pret straumi zubrīt. citādi es sen jau būtu beikta, jo dzīve būtu paskrējusi kā čuriņa. |
|