| Varenie sapņi |
[8. Okt 2009|12:20] |
Šonakt nu atkal bija viens no spilgtākajiem un interesākajiem kopš kāda laika. Sapnī es ciemojos pie mammas un māsas, un mēs ēdām kaut kādas puslīdz svinīgas pusdienas. Kad bijām paēduši un papļāpājuši, atnāca mūsu ar māsu kopīgs draugs un paziņoja, ka tā kā būtu laiks taisīties un iet. Jāiet uz māsas un viņas klasesbiedrenes kāzām.
Protams telpa pilna ar mūsu radiem un draugiem, atnāca arī klasesbiedrenes tante (manis izdomāta, šīs klasesbiedrenes radus nezinu vispār), un sabāra klasesbiedreni par to, ka viņa ir lezbiete. Mana māsa tikām izskatījās ļoti neveikli, tā it kā viņa nebūtu laimīga, ka klasesbiedrenes ģimene viņu nepieņem. Kad tante apsēdās vietā, klasesbiedrene pateicās manai māsai, un teica, ka jāsāk īstais pasākums.
Tajā brīdī, apmēram reizē ar to, ka kaut kāds man nepazīstams puisis piecēlās un gāja uz priekšu pie klasesbiedrenes, un mana māsa smaidīgi gāja prom no telpas priekšgala, es sapratu, ka tas viss bija plāns, jo māsas klasesbiedrene negribēja atzīties saviem vecākiem, kuru puisi viņa grasās precēt, bet gribēja, lai viņi būtu klāt, tāpēc viņa sadomāja nošokēt vecākus pilnībā, lai tas puisis būtu viņiem pieņemams.
Apmēram tad mūsu ar māsu radi no telpas bija pazuduši un es pusnomodā mēģināju izdomāt, kā tas dzīvē varētu darboties, kā viltotās otras līgavas radus aizdabūt prom no kāzām, kur viņiem nav nekā interesanta, it īpaši, ja viltotā līgava (šajā gadījumā mana māsa) visticamāk ir uzaicināta arī uz īstajām kāzām. Un vēl es domāju, cik mīļa ir mana māsa, ka viņa ir gatava izpalīdzēt draudzenei, pat tad, kad tad nostāda viņu neveiklā situācijā.
Vispār sapnī bija arī interesantas plastmasas figūriņas no Batman spēles, bet tās vienkārši (nomoda) mani izklaidēja un nekādi neiespaido šo stāstu, tāpēc par tām pārāk nestāstu. |
|
|
| Līdzsvars un Saules meklējumi |
[21. Sep 2009|16:49] |
|
Šodien tāda interesanta diena. Visādas neveiksmītes atsverās ar veiksmītēm un kopumā šķiet, ka ir labi. Bez tam saulīte spīd. Un es nupat "izrāvu cauri" vārdadienā saņemto Sabīnes Zommerkampas "Saules meklējumos" grāmatiņu. Noteikti gribu izlasīt vēl kādu reizi tā rāmāk, bildītes apskatot. Grāmata par haikām būtībā. Tāda ļoti bērnišķīga pasaka. Tāda, kurai neticu, bet kas uzlabo garstāvokli tik un tā. Un mazlietiņ ierāda haiku jēgu. Man tās vislaik šķita kas diezgan bezjēdzīgs, kā dadaisms. Uz dullo kopā samesti vārdiņi. Šitā grāmatiņa kārtējo reizi atgādina, ka ne jau tur tā sāls. Ka haiku ir ar izteiktu vēsturi un kanoniem, ka par tām /pie tām domāts meditēt. Tagad jāuzēd. |
|
|
| Plauktiņnedienas |
[20. Sep 2009|18:09] |
|
Tad, ja briesmīgā kaimiņiene, kas neļauj urbt, nav mājās, tad izrādās, ka es esmu nopirkusi šķību kronšteiniņu un atkal plauktiņš paliek nepielikts. |
|
|
| Smieklīgākais murgs |
[16. Jul 2009|10:30] |
Lai nu no kā varētu pamosties ar skejošu sirdi un pārbijusies, bet nu ne takš tādēļ, ka sapnī friziere man apgrieza matus ne tā, pirms es paspēju viņai sākt stāstīt, ko es īsti gribu. Tomēr tieši tas notika šorīt. |
|
|
| Vienkārši daru |
[7. Jul 2009|16:31] |
Šobrīd man ir tīri labi. Par spīti tam, ka laikam būs jāpabeidz mācības programmā, kas mani vairs neinteresē, par spīti tam, ka iedomājos, ka esmu slinka, par spīti tam, ka darbā nav interesanti, ņemu un daru lietas. Satīrīju jau otro telpu pēc ļoti ilgas drūmošanās, ka nevaru pieķerties satīrīt mājas. Un jūtos labi. |
|
|
| Latvijas pasts ir OK |
[27. Jun 2008|22:13] |
Nupat vajadzēja atrast informāciju, ko darīt, jo braucu prom, bet uz mana vārda joprojām tiks sūtītas visādas paciņas. Meklējos internetā, Latvijas pasta lapā par paciņām tikai par sūtīšanu tā viegli atrast. Citur visur tikai sūdzības par to, kas un kā pazudis vai pārprasts. Pat līdz numuriņu sistēmas kritizēšanai! (Var jau būt, ka bija neveiksmīga implementācija, bet līdz šim visur numuriņi rindas padara sakarīgākas un ātrākas.) Nu lūk, iedomājos paskatīties, vai nav kaut kāda kontaktu vai jautājumu sadaļa Latvijas Pasta lapā. Uzreiz ieraudzīju bezmaksas informatīvo tālruni 80008001, piezvanīju un man laipni visu izstāstīja un atbildēja. Ierakstītas paciņas pastā glabājas mēnesi un tad tiek sūtītas atpakaļ, neierakstītu paciņu glabāšana virs desmit dienām ir iepriekš jāpiesaka un ir maksas pakalpojums, 10 sant. par dienu, vismaz 30 sant. Ja brauc uz ārzemēm, tad var uzrakstīt iesniegumu un pasts paglabās sūtījumus līdz diviem mēnešiem. Tad nu pirndien došos rakstīt iesniegumu. |
|
|
| Sprosts |
[2. Jun 2008|19:38] |
Kad stājos universitātē, man nez kādēļ radās iespaids no visām tām A, B un C daļu būšanām, ka es varēšu pati izvēlēties, ko es mācos. Nekā. B daļa ir tik ierobežota, cik ierobežota vien var būt. Tagad vāros par to, ka man jāvelta sasodīti ilgs laiks tēmām, kas mani neaizrauj, pat neinteresē.
Ja tā padomā, vēl viens 3 semestrus garš B daļas kurss bija tāds, kas aizņem daudz laika mājas darbu pildīšanai. Un lielākajai daļai manu kursabiedru tas priekšmets neinteresēja.
Mani pārsteidz, cik ļoti man nepatīk tā lieta. Cik ļoti no sirds es gribu, lai man neviens neliek pildīt fizikas laboratorijas darbus. |
|
|
| Jo vairāk, jo |
[25. Maijs 2008|21:35] |
|
Nu lūk, mana pirmdienas lekciju bastošana ir nesusi augļus - man ir atkal problēmas ar priekšmeta nokārtošanu. T.i. divu priekšmetu nokārtošanu. Tas palīdz besim, kas man jau tāpat ir. Un tā kā man ir besis, man ir arī paaugstināta temperatūra, slikta pašsajūta un līdz ar to - žēl sevis, un es neko nedaru. Tā kā es neko nedaru, tad arvien iet laiks, kad es neko neglābju pirmdienas priekšmetu situācijā. Tas piedod besim malku. Tā es nekad neizveseļošos :( |
|
|
| Serendipity |
[16. Apr 2008|19:19] |
Vārdiņš kas izklausās kā elektriciky un citi izdomāti (t.i. ne angļu valodas gramatiski pareizi) vārdiņi, bet ir reāls vārdiņš. Serendipity ir tagad mans mīļākais vārdiņš.
Nozīme arī forša: the ability to make pleasant and unexpected discoveries entirely by chance. Pie tam formāls vārds. Varētu kādā CV pie "abilities" ierakstīt "Serendipity". Tas pie tam ir formāls vārds pat, ne kaut kāds sarunvārds vai slengs.
Gūgles atrastās definīcijas. |
|
|
| Pozitīva uzslava |
[15. Apr 2008|09:30] |
Ir tāda audzināšanas metode, patiesībā tā ir labākā audzināšanas metode - kad audzināmais subjekts dara kaut ko pareizi un labi, tūlīt viņu apbalvot.
Nejēdzīgi, ka es jūtos apbalvota, ja pirmdienās bastoju lekcijas. Es dabonu izgulēties, paēst brokastis kopā ar Mīļumu un visā visumā labi atpūsties. Ja es aizeju uz lekciju, man nekas par to nav uzreiz.
Tādā ziņā trešdienas lekcijas ir labas - par atnākšanu uz lekciju vien tiek piešķirti nedaudz punkti, kas jāsakrāj atzīmes dabūšanai.
Pirmdienas lekciju teorētiskais noderīgums zināšanu apgūšanā nav tik audzinošs. Kaut kas jāizdomā. |
|
|
| Ir vesels |
[8. Apr 2008|22:56] |
Kas nav pirmā lieta, ko gribās dzirdēt pēc nedēļas un ilgāk vārguļošanas ar tizlo 37'C (nemāku ātri grādu zīmīti dabūt)? Ka kāds cits tikko ir dažas dienas murgojis ar 40 un vairāl 'C.
Dabūju savu jaunā parauga pasi. Sākumā nepatika, bet nu jau sāk iepatikties. Pēc tam aizgāju uz lekcijām pārmaiņas pēc. Tagad vakarā biju jau atkal gatava darīt lietas, bet parastais visu-nevar-paspēt-ītis traucē. Tagad jau jāiet gulēt, lai rīt tiktu uz lekciju ar apmeklējuma punktiem. |
|
|
| Baile |
[23. Mar 2008|13:11] |
Mani mazliet biedē reizes, kad man patīk lasīt šausminošas lietas. Vai klausīties. Kaut kā man šķiet, ka cilvēki, kuri bērnībā ir mocīti tādā vai citādā veidā, reizēm māk radīt ko smeldzīgi skaistu. Kaut vai aprakstot tās savas bērnības šausmas.
Vēl briesmīgākas man šķiet manas domas, kurās kāds jau ir nomiris un es prātoju, cik feini būtu, ja pēc šī cilvēka nāves viss izkārtotos tā vai citādi.
Un tad, kad es lasu sacerētu pasaku, kurā kāds nomirst, un tad iedomājos, kā es justos varoņu vietā, ja mirtu cilvēks no iepriekšējās rindkopas, es ļoti priecājos, kad saprotu, ka es justos traki sūdīgi un neparko negribu, ka tas cilvēks mirst.
Tā lūk. Var priecāties arī domājot par nāvi. |
|
|
| Saruna |
[18. Mar 2008|17:22] |
|
Nesen lasīju teikumu "Nevajadzēja man vakar runāt". Man gan vajadzēja. Bija makten sāpīgi, bet varbūt jo labāk, ka tā. |
|
|
| Budapeštā |
[16. Mar 2008|23:05] |
Biju uz konferenci Budapeštā. Izjūtas dažādas. Laikam jau visas diezgan veselīgas, ja ne tīri labas.
Esmu sajūsmā par pilsētu. Iespējams, ka daļēji tāpēc, ka vēl atceros staigāšanu pa Budapeštu bērnībā. Nu, vismaz krietnu laiku atpakaļ. Izklaidējos ar savu mazo pelēko draudziņu (nu labi, ne tik mazo) - fotoaparātu. Smuko bilžu nav daudz.
Biju domājusi, ka tā būs mana pēdējā konference par matemātikas mācīšanas tēmu. Tagad vairs neesmu droša. Patika man to stāstīt, atkal patika. Man patīk runāt par uzdevumiem, kas paredzēti talantīgajiem bērniem, vai ārpusskolas mācīšanā.
Vēl mazliet sailgojos pēc dažādiem cilvēkiem un varbūt mazliet sapratu, kas man vēl jāatcerās. |
|
|
| Kad par daudz |
[9. Mar 2008|20:53] |
|
Viltīgi ir tad, kad gribās pateikt tik daudz ko, ko nemaz nedrīkstētu vispār teikt. Ko lai tad saka? Varu pateikt to, ka nav nekā reibinošāka par kaut kā mazliet aizliegta darīšanu. Laikam vismaz dažas lietas jāturpina sev aizliegt, lai būtu neatļautas lietas, ko darīt. |
|
|
| Ļoti priecīgs izsaukuma vārds |
[7. Mar 2008|23:43] |
Es dabūju savu touchpad laptopu! Ļoti jauks, viegls, var zīmēt ar roku (rakstīt gan var tikai angliski un tas ir ļoti ne-ātri, jo man nav neviens no glītākajiem rokrakstiem, ja rakstu steidzīgi). Es ceru, ka tas ir visu manu sapņu (par laptopu) piepildījums. Man šķiet, ka tā varētu būt.
Nopirku arī somu uzreiz. Man šķiet, ka es diezgan pārmaksāju, lai dabūtu meitenīgā dizaina somu, nevis parasto. Bez tam komplektā nāca meitenīga dizaina pele, kura man pavisam nav vajadzīga. Ja nu kādam gribās rozā-pelēku usb optisko peli ar vadu, varat pieteikties. Bet jā, nav izdevīgi pirk somu, kad ir meitenīgi krāsainais periods tā vietā lai būtu skopi racionālais.
Vēl man dusmas, ka es joprojām ļoti slinkoju pa dienām, un tad, kad ir pēdējais brīdis izdarīt to, ko man būtu bijis jāizdara pa dienu, es pusmiegaini sarauju un izdaru kaut kā. Varētu labāk. Jāsavāc sevi. |
|
|
| Spēlējos |
[6. Mar 2008|09:38] |
|
Vakar visu dienu nosēdēju mājās. Mācībām izdarīju ļoti maz, bet dienas beigās toties uzliku sev atkal ADOM un drusku uzspēlēju. Nu patīk man tā burtiskā spēlīte. Vēl vēlāk palasīju Silvanas De Marī grāmatu "Pēdējais orks", kas ir turpinājums grāmatām "Pēdējais elfs" un "Pēdējais pūķis". Nosaukumi jau smieklīgi, bet grāmatas trakoti sirsnīgas un aizraujošas. Jā, par grāmatām runājot, viena no manām mīļākajām grāmatām ir pieejama online lasīšanai par brīvu pilnīgi oficiāli: Neil Gaiman "American Gods". |
|
|
| Pirmās dienas pirmais ieraksts |
[4. Mar 2008|22:25] |
|
Sasodīti grūti te noorientēties. Bet gan jau. Diezgan droši solos, ka neko pārāk sakarīgu es te nerakstīšu. Varbūt pa kādai sāpei, pa kādam priecīgam notikumam. Tad jau redzēs, ja man te iepatiksies, palikšu. |
|
|