| |
[Nov. 26th, 2005|11:31 am] |
- Zivju mazuļi barojas ar tēva pienu.
- Vēnas ir asinis, kas iet caur sirdi.
- Plakstiņus varde izmanto tad, kad guļ.
- Žaunu atvere ir zarnās!
- Kurkulim un zivij ir kopīga aste.
- Vairošanās laikā sēklinieki palielinās 1000 reižu.
- Kā izvairīties no encefalīta? Neiet ārā!
- Varde nedzer, jo dzīvo zem ūdens un nevar attaisīt muti.
- Ķirzaka vairojas, nometot asti.
- Elpošanas orgāni: nāsis, ausis, plaušas.
- Baktērijas uzbūve: ovāla galviņa un astīte.
- Ko dara baktērija sliktos apstākļos? Nomirst!
- Kas augiem attīstās rudenī? Tārpi!
- Sliekas rok alas, staigājot pa zemes apakšu.
- Lietus laikā sliekas izlien virs zemes, lai nomazgātos.
- Sēklinieki un olnīcas sliekām atrodas ārpus ķermeņa.
- Dzeguze nedēj pati savas olas.
- Strausi barojas ar zivīm un tur mazuļus starp kājām.
- Suņu īpatnība: nedēj olas.
- Elpošanas orgāni: bronhītiņ, diagrammas.
- Mutes dobumā atrodas mēle, zobi, mutes dobums, rīkle, barības vads, urīnpūslis un anālā atvere.
- Vanags barojas ar slinkiem zvēriem.
- Ķengurs dēj olas.
- Pirms lidošanas putni neēd.
- Piepes noēd koku mizu.
- No piepēm var izvairīties, ja laicīgi iet pie ārsta.
- Pelējums vairojas ar zapti un citiem augļiem.
- Spermiji – mazas zivtiņas, kas peld pa ūdeni.
- Raugs no sākuma ir parasta pika, bet, kad uzbriest, tad uzpūtenis.
- Kad dīvānā papardes ir sabāztas, tad ap to staigā laime.
- Kāpēc ķīmijā izmanto latīniskos nosaukumus? Atbilde: tāpēc, ka dzīvo Latīnijā.
- Augi apputeksnējas ar bišu un citu putnu palīdzību.
- Jūras bruņurupucis guļ zem ūdens trīs nedēļas un neelpo.
No Baldones vidusskolas ķīmijas un bioloģijas skolotājas Aijas Ozoliņas krājumiem. |
|
|
