| :) |
[Nov. 11th, 2005|01:51 pm] |
- Ja eposā nebūtu Spīdalas tēla, eposs būtu diezgan tukšs.
- Lāčplēsis bija Laimdotā iemīlējies, bet Spīdala bija viņa labākā draudzene. Spīdala pēc tam sāka klausīties un guva normāla cilvēka dzīvi. Laimdota panāca, ka viņa bija Lāčplēša mīļākā.
- Lāčplēsis gribēja redzēt latviešu tautu brīvu un uz kājām.
- Laimdotas drosmi un dzimtenes mīlestību nespēj saplēst nekādi draudi un pazemojumi.
- Manas domas par Spīdalu bija pozitīvas jau no paša eposa sākuma. Man bija klusas aizdomas, ka Spīdala labosies.
- Lāčplēsis bija un vēl ir viens no drošākiem vīriešiem Latvijā.
- Eposā Kangars domāts kā ļaunais. Tas varētu būt padomju vara.
- Man liekas, ka bez Kangara šis eposs nebūtu tik efektīvs.
- Kangars ir īsts nodevēja paraugs. Šis tēls man ir vienkārši nepanesams.
- No eposa cilvēki mēģināja iegūt valsts brīvību un cīnījās par to.
- Eposā Lāčplēsis ir ražots kā varonis un speciāli ražots varoņdarbiem.
- Lāčplēsis ne no viena nebaidījās un arī nebaidījās iegāzties Daugavā, jo viņš zina, ka Likteņtēvs tā ir eposā nolēmis.
- Spīdala bija skaista, tikai viņai bija slikts raksturojums.
- Lāčplēsis nekad neielaidās ar sievietēm. Tās viņam likās skaistas, bet tautas aizsargāšana bija svarīgāka nekā mīlestība.
- Lāčplēsis ir ne vien drosmīgs, bet arī augšsirdīgs – Lāčplēsis saaudzē ļauno Spīdalu un sagūstītos bruņiniekus atbrīvo pirms cīņu beigām.
- Spīdala – skaistule, kas ir dīvaini lunkana, ar dedzīgām, zvērošām, zvēroti dedzīgām, dzirksteļu sprēgošām, pat ugunij līdzīgām acīm. Spīdala cenšas nogalināt Lāčplēsi, tomēr ļaunumam ir sliktas beigas, un arī eposā ļaunums tiek sakauts.
No Baldones vidusskolas skolotājas Daces Cekules sacerējumu krājumiem |
|
|
