Labrīt no Ziemeļkorejas balss. Šajā numurā Kims viesojas sojas produktu fabrikā.
Ierakstu stipri saīsināju, bet himnas tur skanēja pilnā apjomā uz urrā.
Ierakstu stipri saīsināju, bet himnas tur skanēja pilnā apjomā uz urrā.
16. Novembris 2011
15. Novembris 2011
Kad vakarā kūp lodāmurs, kaut vai virtuāls, fonā lieliski skan šis: http://lowlightmixes.blogspot.com/2
14. Novembris 2011
Lai arī TVNET polls/DNB aptauja, tomēr manuprāt lieliski parāda nenoslēpjamo. Tātad, par patriotiskuma izpausmi lielākā daļa uzskata - ko? - Latvijas vārda nešanu pasaulē. Nu nopietni, ko tas nozīmē? Kāds zina? Ko tieši mēs gribam nest? Pārdosim Baronu? Tālāk seko nebraukšana prom no valsts. Vēl viens labrīt. Tad vēl turpat ir latvisko tradīciju ievērošana. Kādu tieši tradīciju? Piedzerties Jāņos? Iepirkties Ziemassvētkos?
Kaut kur klusi ceturtajā vietā stāv godīgs darbs, ko pēc šīs aptaujas rezultātiem krievvalodīgie ir izvēlējušies pirmajā vietā ar stipri lielāku pārsvaru pār mūsu pirmo vietu.
Tas man sasaucas ar neseno kašķi par aizbraucējiem. Man tā naida kurināšana tik ļoti atgādina lauku zaļumballes, kur pirmais uzdevums vietējiem ir sadot pa purnu rīdziniekiem un citiem no kaimiņu pagastiem.
Kaut kur klusi ceturtajā vietā stāv godīgs darbs, ko pēc šīs aptaujas rezultātiem krievvalodīgie ir izvēlējušies pirmajā vietā ar stipri lielāku pārsvaru pār mūsu pirmo vietu.
Tas man sasaucas ar neseno kašķi par aizbraucējiem. Man tā naida kurināšana tik ļoti atgādina lauku zaļumballes, kur pirmais uzdevums vietējiem ir sadot pa purnu rīdziniekiem un citiem no kaimiņu pagastiem.
31. Oktobris 2011
Bear Island has a club for nude dippers ("Bjørnøya nakenbadeforening"), with a little over 2,000 members. To qualify for membership one has to take a naked dip (head under water) and the event must be witnessed by someone of the opposite sex. Among the members are Knut Storberget (Norwegian minister of justice), Guy Stumm and Kristin Krohn Devold (previous Norwegian minister of defence). The sea temperature is around 4°C (39°F).
kā lai nemīl šo valsti
Kā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, plkst.10.35 VUGD saņēma informāciju no Valsts policijas (VP), ka pa Daugavu peld plosts ar Brīvības pieminekļa maketu un ir nepieciešams to nogādāt krastā.
[..]
Glābēji pārgrieza virvi, ar kuru plosts bija noenkurots, nogādāja savdabīgo veidojumu krastā un nodeva to VP darbiniekiem, informēja Šembele.
[..]
Glābēji pārgrieza virvi, ar kuru plosts bija noenkurots, nogādāja savdabīgo veidojumu krastā un nodeva to VP darbiniekiem, informēja Šembele.
26. Oktobris 2011
Kāpēc mums būtu jāpārdod kleita, ja mēs varam pārdot pašu māti ("sells better")?
Tosuns uzsvēra, ka ar saukli "Garākā iepirkšanās iela Baltijā" var izveidot labu Barona ielas mārketingu un pozicionēt to kā unikālu pārdošanas vietu ("Unique Selling Point").
Danusevičs piebilda, ka Barona iela varētu arī palīdzēt nest Latvijas vārdu pasaulē, jo Krišjānis Barons un dainas ir pasaulē vieni no pazīstamākajiem Latvijas kultūras zīmoliem.
"Kāpēc mums būtu jāpopularizē Igaunijas pilsētas Tērbatas vārds?" jautāja Danusevičs.
Ar čugunķēdēm jozies viss,
turpat netālu bagāts sulāns.
Bet Barons muižas nodzēris
ir savas zemes bērzu sulās.
Danusevičs piebilda, ka Barona iela varētu arī palīdzēt nest Latvijas vārdu pasaulē, jo Krišjānis Barons un dainas ir pasaulē vieni no pazīstamākajiem Latvijas kultūras zīmoliem.
"Kāpēc mums būtu jāpopularizē Igaunijas pilsētas Tērbatas vārds?" jautāja Danusevičs.
Ar čugunķēdēm jozies viss,
turpat netālu bagāts sulāns.
Bet Barons muižas nodzēris
ir savas zemes bērzu sulās.
27. Septembris 2011
Kas atceras Zaļo Karogu ar labu vārdu, varbūt patiks igauņu Fantaasia: http://klassikaraadio.err.ee/kuular
19. Septembris 2011
Arvien vairāk skatos igauņu televīziju. Interesanti, ka par mums runā diezgan daudz un nopietni, studijā nāk vīri, kas labi orientējas Latvijas situācijā, rāda reportāžas no Rīgas, rāda analīzes par vēlēšanām un politisko situāciju. Augusta beigās bija raidījums, kurā analizēja visu trīs Baltijas valstu gaitas pēc neatkarības atgūšanas. Vai mums vispār kaut kas interesē ārpus sevis, vai ir ziņas par Igauniju un Lietuvu? Kāds zina, kādas partijas ir Igaunijā? Manuprāt minimāli. Radās nepatīkama sajūta, ka mēs vēl joprojām te ar dubļiem mētājamies, kamēr igaunis kaimiņu dārziņā ir jau sen nomazgājies, stāda kartupeļus un vāra ķiršu ievārījumu no savām desmit ogām, bet viņam vismaz tās ir. Un noskatās ar tādu vecākā brāļa un tēvišķu interesi uz savu kaimiņu dīvaini.
18. Septembris 2011
Sasodīts, dzīvē taču nekad nav tāda "vispirms to, tad šito". Viss notiek reizē un ar to jāprot tikt galā. Bet es te mānu sevi ar muļķīgiem plāniem, vispirms nodrošināšu labklājību, pēc tam gan varēšu laiski nodarboties ar visādiem vaļaspriekiem. Izdarīšu to, tad gan būšu laimīgs. Un tā visu laiku ritenī.
24. Augusts 2011
15. Jūlijs 2011
Oi, cik dažādi viedokļi var būt vidusskolā maz cilātā jautājumā par vajadzības izteiksmi (http://klab.lv/community/pajautaa/7710
Šī štelle vispār latviešu valodā ir pamatīga inovācija un atkāpe no klasiskā "teikuma priekšmets nominatīvā, izteicējs saskaņojas personā un skaitlī ar teik. pr., papildinātājs akuzatīvā". Te mums ne ta ergatīvā, ne ta vēl kāda konstrukcija, pieliekot verbam priekšā "jā". Sanāk vajadzības izteiksme "jādara, jādzied, jāēd". Un visu skaisto sistēmu nojauc.
Pirmkārt, jau ar to, ka tai formāli klāt prasās/kasās kopula "(ir) jādara, (ir) jāēd, (ir) jādzied". Te jau pirmais juceklis - kas tad ir izteicējs, ja pēkšņi pazūd viegli atpazīstamais verbs "būt"?
Otrkārt, tāpēc, ka tai prasās klāt datīvs, kaut kāds somugrisms nudien - "man jāēd, Jānim jādara, tautai jādzied". Un vēl trakāk, objekts pēkšņi nominatīvā - "man jāēd putra", un te jau var novērot pirmās svārstīgās atkāpes, kas griežas ausī iluminētajiem ("*man jāēd putru").
Nākamais tracis ir par to, kas tad īsti te ir subjekts, kas objekts. It kā es ēdu putru, tātad es ēdējs, putra cietējs, un kādēļ gan lai apņēmībā, ka man jāapēd tā putra, nebūtu tieši tāpat? No otras puses, putra taču ir nominatīvā, un tīri sintaktiski konfuzē mūs kā teikuma priekšmets. Putra ir darītājs, un darbība ir mana apņemšanās apēst. Tomēr aģents esmu es, vai ne?
Vēl viens juceklis rodas tīri morfoloģiski - vai šī vajadzības izteiksme īsti lokās skaitlī un personā? "man/tev/viņam/mums/jums/viņiem (ir) jādara"? Kur "būt" nemaz nesaskaņojas ar faktisko teikuma priekšmetu, bet gan formālo? Vai tomēr tā ir atsevišķa singulāra darbības vārda forma, kas iziet ārpus izteiksmju kategorijas? Tāpat atkāpe nolieguma veidošanā - pārējās izteiksmēs un laikos "nedarītu, nedziedāšu", un te - aplauziens "nav jādzied" ("*ir jānedzied, nējādzied, nēdzied"?), un pēkšņi mums tā kopula ir svarīga.
Šī štelle vispār latviešu valodā ir pamatīga inovācija un atkāpe no klasiskā "teikuma priekšmets nominatīvā, izteicējs saskaņojas personā un skaitlī ar teik. pr., papildinātājs akuzatīvā". Te mums ne ta ergatīvā, ne ta vēl kāda konstrukcija, pieliekot verbam priekšā "jā". Sanāk vajadzības izteiksme "jādara, jādzied, jāēd". Un visu skaisto sistēmu nojauc.
Pirmkārt, jau ar to, ka tai formāli klāt prasās/kasās kopula "(ir) jādara, (ir) jāēd, (ir) jādzied". Te jau pirmais juceklis - kas tad ir izteicējs, ja pēkšņi pazūd viegli atpazīstamais verbs "būt"?
Otrkārt, tāpēc, ka tai prasās klāt datīvs, kaut kāds somugrisms nudien - "man jāēd, Jānim jādara, tautai jādzied". Un vēl trakāk, objekts pēkšņi nominatīvā - "man jāēd putra", un te jau var novērot pirmās svārstīgās atkāpes, kas griežas ausī iluminētajiem ("*man jāēd putru").
Nākamais tracis ir par to, kas tad īsti te ir subjekts, kas objekts. It kā es ēdu putru, tātad es ēdējs, putra cietējs, un kādēļ gan lai apņēmībā, ka man jāapēd tā putra, nebūtu tieši tāpat? No otras puses, putra taču ir nominatīvā, un tīri sintaktiski konfuzē mūs kā teikuma priekšmets. Putra ir darītājs, un darbība ir mana apņemšanās apēst. Tomēr aģents esmu es, vai ne?
Vēl viens juceklis rodas tīri morfoloģiski - vai šī vajadzības izteiksme īsti lokās skaitlī un personā? "man/tev/viņam/mums/jums/viņiem (ir) jādara"? Kur "būt" nemaz nesaskaņojas ar faktisko teikuma priekšmetu, bet gan formālo? Vai tomēr tā ir atsevišķa singulāra darbības vārda forma, kas iziet ārpus izteiksmju kategorijas? Tāpat atkāpe nolieguma veidošanā - pārējās izteiksmēs un laikos "nedarītu, nedziedāšu", un te - aplauziens "nav jādzied" ("*ir jānedzied, nējādzied, nēdzied"?), un pēkšņi mums tā kopula ir svarīga.
7. Jūlijs 2011
Latvietim ir tāda grūdienveida, smaga dzīve, gluži kā Ņūtona trešā vienādojuma labajai pusei. Te viņš uzzina, ka lidmašīnas katastrofā aiziet bojā vesels ministru kabinets, un nolemj nekad vairs nelidot ar lidmašīnām. Tad viņš uzzina, ka pasaulē notiek zemestrīces un vēl vairāk nolemj nekur neceļot. Atomenerģiju jau nu noteikti neparko neatbalstīt. Tad viņš atklāj, ka eksistē briesmīgas baktērijas, un metas berzt dārzeņus. Vēl pa starpam uzzina, ka eksistē tādi "oligarhi", kurus noteikti nevajag atbalstīt. Tad viņš uzzina, ka savas vafeles vairs nevar ēst un vispār kaitīgie tauki ir visur, un visbeidzot nolemj neēst vispār, bažīgi prātojot - nu, ko vēl tā pasaule izdarīs?
4. Jūlijs 2011
28. Jūnijs 2011
Vai tiešām pasaule kļūs skaistāka?
Atbild: Jānis Sīlis, Ārlietu ministrijas preses sekretārs
"Latvija Gruziju vienmēr ir saukusi par Gruziju, un tā mēs arī turpināsim to darīt. Galu galā to regulē arī Valodas likums. Es nedomāju, ka tas pasliktinās mūsu attiecības.
Arī Islande turpmāk tiks rakstīta ar īso i. Tas bija mūsu ieteikums Valodas komisijai, ko tā arī pieņēma. Vēsturiski Latvija Islandi vienmēr ir saukusi par Islandi, nevis Īslandi, un valodnieki mūsu priekšlikumu pieņēma."
Atbild: Jānis Sīlis, Ārlietu ministrijas preses sekretārs
"Latvija Gruziju vienmēr ir saukusi par Gruziju, un tā mēs arī turpināsim to darīt. Galu galā to regulē arī Valodas likums. Es nedomāju, ka tas pasliktinās mūsu attiecības.
Arī Islande turpmāk tiks rakstīta ar īso i. Tas bija mūsu ieteikums Valodas komisijai, ko tā arī pieņēma. Vēsturiski Latvija Islandi vienmēr ir saukusi par Islandi, nevis Īslandi, un valodnieki mūsu priekšlikumu pieņēma."
6. Maijs 2011
2. Maijs 2011
Ko es lasu:
"Fiction has steadily perpetuated the idea that women are more liable to be entranced than men. The sexual undertones of this are rarely brought out into the open [..], but the Power of Mesmerism: A Highly Erotic Narrative of Voluptuous Facts (1880) is a piece of anonymously written Victorian pornography which goes all the way. The hero of the book has learnt hypnotism at school, and throughout the book uses it to seduce others, until the licentious side of their natures has been awoken enough for hypnotism and convenient amnesia to be unnecessary. Within a few pages he has had sex with his sister, mother, father and school friends - often in threesomes and foursomes. And so the wearisome book proceeds."
"Fiction has steadily perpetuated the idea that women are more liable to be entranced than men. The sexual undertones of this are rarely brought out into the open [..], but the Power of Mesmerism: A Highly Erotic Narrative of Voluptuous Facts (1880) is a piece of anonymously written Victorian pornography which goes all the way. The hero of the book has learnt hypnotism at school, and throughout the book uses it to seduce others, until the licentious side of their natures has been awoken enough for hypnotism and convenient amnesia to be unnecessary. Within a few pages he has had sex with his sister, mother, father and school friends - often in threesomes and foursomes. And so the wearisome book proceeds."