![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es d) teiktu, ka putra ir objekts. Citādi rodas kaut kāda putra starp teikumiem "putra (O) ir jāēd man (S)", "putra (S???) ir jāēd", "putru (O) ēdu es (S)". Es vismaz teikumā "putra ir jāēd" saskatu izlaistu vārdu "kādam" vai "visiem". Vai visbiežāk pat "tev" (vecmāmiņas vēršanās pie mazdēla). Tas ir latviešu kautrīgais imperitīvs - "putra ir jāēd, dēliņ" bet kam, nav pateikts - tieši tas, ko minēji.
Es vismaz teikumu un valodu uztveru tā skeletāli - ko vēl var izņemt no teikuma, lai tas saglabātu savu sākotnējo jēgu vai tuvu tai, zaudējot tikai dažas detaļas. Un otrādi - ka teikumā ir izlaisti locekļi ("(kādam) ir jāēd (kaut kas)"). Tāpēc starp "putra ir jāēd visiem" un "putra ir jāēd" es neredzu atšķirību. Un arī par pašu galveno uzskatu verbu. Man kaut kā loģiski rakstās visi Tavi 4 piemēri kopā, kur datīvā ir subjekts (var būt izlaists) un nominatīvā objekts (kura protams nav intranzitīvā gadījumā "ir jāēd").
Es vismaz teikumu un valodu uztveru tā skeletāli - ko vēl var izņemt no teikuma, lai tas saglabātu savu sākotnējo jēgu vai tuvu tai, zaudējot tikai dažas detaļas. Un otrādi - ka teikumā ir izlaisti locekļi ("(kādam) ir jāēd (kaut kas)"). Tāpēc starp "putra ir jāēd visiem" un "putra ir jāēd" es neredzu atšķirību. Un arī par pašu galveno uzskatu verbu. Man kaut kā loģiski rakstās visi Tavi 4 piemēri kopā, kur datīvā ir subjekts (var būt izlaists) un nominatīvā objekts (kura protams nav intranzitīvā gadījumā "ir jāēd").