Es nekad neesmu sapratis pretnostatījumu darbs-atpūta. Un visus automātiskos pieņēmumus, kas no tā izriet. Darbā mēs nogurstam, tātad ārpus darba atpūšamies. Pilsētā mēs nogurstam, tātad dabā (kas tas vispār ir?) atpūšamies. Es eju dabā tāpēc, ka man tur patīk.
Kad darbā paziņoju, ka braukšu uz 3 nedēļām uz Islandi, visi pieņēma, ka braucu atpūsties. Man šis vārds nepatīk ar to vien, ka katrs saprot ko citu. Jā, tā vien braukāšu ar autobusu un gidu apkārt, un man rādīs caur logu Islandes skatus un ievērības cienīgus objektus. Ievērības cienību izvēlos es pats, paldies. Es braucu tur divas nedēļas strādāt, how about that. Visi ir neizpratnē. Un vēl nez kāpēc ceļojumā vienmēr ir uz kaut ko jāskatās. Jābrauc apskatīt. Ko apskatīt? Es taču tur nebraucu ar aizsietām acīm. Es braucu piedalīties.
Šodien pirmais vasaras Magnēts.
Tā būs atpūta?
Kad darbā paziņoju, ka braukšu uz 3 nedēļām uz Islandi, visi pieņēma, ka braucu atpūsties. Man šis vārds nepatīk ar to vien, ka katrs saprot ko citu. Jā, tā vien braukāšu ar autobusu un gidu apkārt, un man rādīs caur logu Islandes skatus un ievērības cienīgus objektus. Ievērības cienību izvēlos es pats, paldies. Es braucu tur divas nedēļas strādāt, how about that. Visi ir neizpratnē. Un vēl nez kāpēc ceļojumā vienmēr ir uz kaut ko jāskatās. Jābrauc apskatīt. Ko apskatīt? Es taču tur nebraucu ar aizsietām acīm. Es braucu piedalīties.
Šodien pirmais vasaras Magnēts.
Tā būs atpūta?