Kemune

bāc, Palermo Shooting mani dziļi sašūpoja

kā gribas elpu aizturēt, kad satikšanās un iemīlēšanās notiek tā, without any hidden agenda, kad pēkšņi uzsnieg neizturami balts sniegs vai uzzied lauks, ātrgaitas šoseja sastingst un apklust, sauciet kā gribat, tas ir viens un tas pats, tie ir svētki, savstarpēja dzīvesmīlestības apliecināšana

un jautājums, no kā tad mēs vispār baidāmies, ir kaut kur tuvu tam, ko meklēju

tikai eksplicīto dialogu ar aitu ganu un vēl jo vairāk ar nāvi es gan būtu izmontējis ārā, tas sabojā visas avenes. toties režijā un operatordarbā brīžiem ir linčs, bet tāds cilvēkmīlošs, nevis sapinies ar citplanētiešiem un kaut kādām tantrām

nācu mājās, dziļi un lēni elpojot