Kemune

šorīt, klausoties Pink Floyd Meddle, es sapratu, kur ir fiška

mūzikas ritmam ir stipri psihosomatiska iedarbība. ir mūzika, kas saskan ar mierīgas sirds ritmu, ar satrauktas sirds, ar sasteigtiem soļiem iepirkumu zālēs. tā jau ir mūžsena fiška, bet to taču sanāk atklāt atkal un atkal no jauna

minētais albums man šķiet ārkārtīgi sirsnīgs un cilvēcisks. Echoes laikā pat taustīju pulsu, saskanēja

Somewhere a queen is weeping
Somewhere a king has no wife
And the wind, it cries Mary