Kemune

Nesen kaut kur izlasīju jēdzienu late bloomer, tas ir cilvēks, kurš dzīvē vēlu atģiedas, kaut ko saprot un kaut ko sāk darīt. Man šķiet, ka es esmu ne late bloomer, bet everbloomer vai varbūt evergreen. Kaut gan daudzas lietas man pienāk novēloti.

Vakar biju Saksofonā uz Hospitāļu koncertu. Tur mēs visi šūpojāmies kopā vienā mazā telpā, kurā, šķiet, gaisa nebija, tikai skaņa.

Pirms tam uz ielas redzēju kādu skolnieku tajā vecumā, kad pēkšņi saproti, ka ir baigi stilīgi aiziet uz skolu žaketē. Bija pēcpusdiena, skola bija beigusies, viņš uz ielas pieskrēja draugam klāt, palēcās un sauca "A na uļice vesna!".

Roku vaļā prieka āderes.