Kemune

Apjausma: šeit kara saceltais troksnis bija daudz nopietnāks nekā tur

Man ir ļoti apnicis darīt savu darbu. Neviens no tā laimīgāks nekļūst, vismaz es to nejūtu. Un cik gan laimīgāks kāds kļūs no bināriem kodiem, kurš noskumušais pasmaidīs vai nogurušais atpūtīsies. Varbūt esmu kļuvis mazāk egoistisks - mani vairs nesaista vēlme kļūt izveicīgākam, gudrākam, ielādēt galvā jaunas apvidus kartes, lai smadzenes patikā tvīktu kā vaigi pēc sniega kaujas. Tas viss kādreiz nomaskēja sajūtu, ka darbs tomēr ir gluži ikdienišķa piespiešanās un sīkumu virtene, kas atkal un atkal atgriežas pa tām pašām rutīnas trajektorijām.

Es tikai nezinu, kurp tālāk iet.