Kemune

divas naidīgas pretvaras: zaļā tēja no rīta, vēlāk melnā uzmundrina; tikko paēstās pusdienas iemidzina

tikko pagāju garām burvim, viņam bija tāda spica gaišpelēka cepure ar uzrakstu Südtirol un mugurā krāsaina neilona pufaika, pats viņš bija īsa auguma. vēl ir aizdomas, ka tas varēja būt pats velns maza vīriņa izskatā, kurš reiz leca mugurā Lāču Krišum, bet tikai nodzinis bārdu

beidzot uztaisīju kaut cik jēdzīgu dārzeņu biezeņzupu. paņēmu visu, kas pie rokas - burkānus, redīsus, brokoļus, sagriezu gabalos, pavārīju, līdz mīksti, lielos gabalus izcēlu ārā, saliku blenderī kopā ar tomātiem, papriku un vienu mazu ķiploku daiviņu. sablendēju, ielēju atpakaļ katlā, pasildīju, pievienoju krējumu un sāli. bet tas nieka ķiploks uz gandrīz litru zupas ir kodīgs, tā, ka zupa noteikti jāēd ar rudzu maizi ar sviestu, un tad ir nenormāli labi. antivīrusu zupa