Kemune

prijehaļi. eksperiments veiksmīgi izdevies. vienīgi kā tādā linča filmā nevaru vairs izkļūt ārā no lomas, eksperimentators un eksperimenta subjekts sakusis kopā.
sirds kā ļerpatiņa, prāts truls, neredz tālāk par 0 gājieniem uz priekšu, esmu vienas iegribas un nožēlas

Anna, atvaino, tas, ko teicu, bija domāts Mārai
Māra, zini, es ar tevi draudzējos tikai tāpēc, ka gribu aizmirst Lieni
Liene, es visur redzu vienu sievieti

tikai kura, ķēdīte neatrisinās

un tad es rakstu visādām foršām meitenēm stulbajos draugos, rakstu, jo tā jūtu, ka turpinu sarunu ar viņu. un saprotu, ka ar mani ir noticis tieši tas, kas kādreiz likās, ka nu nekādi nevarētu ar mani notikt. un tagad lūdzu uz skatuves zēnu kori. un to puikas bildi, to, kur es devītajā klasē saņemu medaļu olimpiādē

Impulsīvi sarunāju randiņu ar praktiski nepazīstamu meiteni, aizgāju uz Volver, filmā čukstus izgaršoju spāņu frāzes un vārdiņus, pēc tam atdevu kāzu bildes jaunajam pārim un dzīve nedaudz atguva krāsu. Spēju pat attaisīt vecmāmiņas līdzi sadoto plātsmaizes tīstokli.

Kino bija spēcīga sajūta, ka tepat viena krēsla attālumā sēž merlot