Kemune

pareizo atmosfēru nodrošināja smalka mūzikas proporcija. nebija pārāk daudz folka, lai nolasītos tikai paltrakaini neofolkloristi, taču pietiekami, lai piesaistītu arī ģimenes, nebija pārāk daudz regeja, lai nolasītos tikai pārsaulaini pludmales gludādainie, bet tomēr piesaistītu cilvēkus, kam patīk šūpoties, nebija pārāk daudz ska, lai nolasītos tikai uzgrebtas kliedzoši lēkājošas identitātes, un tas viss kopā deva lielisku publikas maisījumu. no rīta sajutos kā vudstokā, kurā, protams, nekad neesmu bijis, un kurai ar visu šo ir maz sakara (teltis visur). vienīgi mīlestība gan nesprēgāja, tie latvieši baigi noslēgtie. neviena iekārojoša skata manā virzienā! protams, es jau esmu tikai ķērpis, bet nu