Kemune

nāku tikko no dušas, man ir izņemtas kontaktlēcas, un es stipri epizēju. tā ir ūdens iedarbība.

draugi, es par mums. sajūta ir kā tajā ne šīs zemes eposā, kurā daļa elfu pamet zemi, daļa elfu paliek, taču skaidrs, ka nekas, nekas vairs nebūs tā, kā agrāk. nu es taču par to brīdi, kad aptieka, teeja, sleep_talking, skuka, narayana, maya, nu patiesībā mēs visi, ai, šie tikai visvairāk palikuši atmiņā, pazudām. man šķiet, ka man šī neapturamā pazušana sākās ar to, ka es uzzināju, kas jūs esat. tīri cilvēciski, manuprāt, mūžvecs motīvs ar pili un telpu, kurā nedrīkst ieiet, taču tik ļoti gribas. es toreiz to nemaz tā neizjutu, likās, viss vienkārši turpinās. un nē, tas bija labu laiku pirms cibas saimnieku problēmām. tas bija tāds brīdis, kurā mēs nemanot kļuvām čomiski, nemanot draugu liste pārvērtās par ikdienas tirgu. nu es taču teicu, ka epizēju un visu redzu stipros kontrastos. tas dēļ izņemtajām kontaktlēcām, biedri

šitās visas runas sākas, kad mēģina pieturēt laiku. labrīt