Kemune

šitādos vakaros, kad ir patiesi sūdīgi, jā, tad tu sāc gan domāt par Ziemeļmeitām, kas nu sūtīs skaistu sapni un liks pīt vainagus, jā, tad tu domā par Dievu, jo neviena cita, neviena paša jau vairs nav, noej gar spoguli un pamani, ka sevis jau arī nav

čučiet, guliet, mani draugi tuneļos