Kemune

par spīti dienišķajai zivij man pieejamajā skandināvu virtuvē reizēm var kaut ko ģeniālu saskatīt un nošpikot. piemēram, to, ka sausi grauzdēti maizes (no tām vieglajām un pufīgajām, uz kurām normālā kondīcijā nevar pat sviestu uzsmērēt, neiznīcinot šķēli) kubiciņi ir ideāla pārkaisāma piedeva visādiem ēdieniem, salātiem, kartupeļu putrām - ēšanas process kļūst kraukšķīgs un daudz baudāmāks, dzenājot atlikušos grauzdiņus pa šķīvi un mēģinot tos sadalīt, lai pietiktu līdz beigām. vai, piemēram, to, ka pesto (eļļā saberzts un izturēts svaigs baziliks vai varbūt vēl kādi citi garšaugi) veido burvīgāko mērci savienojumā ar kādu mērces bāzi (krējumu, jogurtu), vienkāršu, vasarīgu un svaigu.

ārprāc, cik nenormāli gudrs es biju, uzstādot atgādinājumu telefonā ceturtdienās 23.00. tikko izdzirdēju Šlāpina "labvakar, mīļie klausītāji", un gandrīz izkusu dīvānā. tepat, caur vadiem, caur viļņiem, tepat vien esam.