Kemune

nolaižoties šķiet, ka cilvēki un pilsētas ir tādi nosēdumi un kripatas piena vatē, virs kuras karsti spīd saule. bet sevi tie apzinās pa puspasauli lielus.

ungāriem visiem velns iekšā, pie masku veikala Bazilikas tuvumā nodomāju, tas ungāru garderobists, kas ar visiem koķetē, neuztraukdamies, ka viņa mēli nesaprot, man rādīja ar zīmēm, ka man jādzer vairāk vīna un vairāk jāēd, varbūt, tie velli, viņi zin, es noticēju

Eu, kur es esmu atgriezies, Es mīlu Hakabijus, Leiputrija, Lelles, Purva ļaudis!