Kemune

Pastāvīga tieksme izvairīties no tikšanas galā ar savu dzīvi dara savu. Esmu pārvērties par ņergu, ņerkstuli, gauduli. Konstatēju, ka nespēju bez ņerkstēšanas parunāt ar kādu par savu dzīvi, darbu, mācībām. Ak, piedodiet un pacietiet mani jūs, kam tas jāuzņem. Man vajadzēs jūsu palīdzību, vajadzēs kādu(s), kas uzklausa ņerkstēšanu.
Hey, I want to get a life.

Es sapratu! Nu to, trīs daļās ar revolūcijām, apgriezieniem un pārlādēm. Sapratu un tas man patīk. Un daudz domas par inteliģento sistēmu dinamiku, kolektīvo saprātu, apziņu, ko visu gribēju nosaukt par intelekta sistēmiku, bet tad sapratu, ka pastāv jau tam nosaukums - kibernētika. Ū, jā. Vareni.

Daudzi žēlojas, ka Matricās Neo teksti ir īpaši stulbi. Es sev aiztaupīju šo vilšanos, jo nemaz negaidīju no Neo neko īpaši viedu. Aizvien vairāk pārņem sajūta, ka viņš bija izpildītājs Misijai, un tas vēl nedod viņam mesijas/viedā statusu. Tāds, kāds nu viņš bija, negaidot īpašu pārgudrību. Varbūt viņš bija vienkārši vispiemērotākais Misijai. Lūk tādā ziņā The One. Citādi nepašpārliecināts netālredzīgs puika, kas iecelts par karali. (Varbūt manu viedokli ietekmējis tas, ka lasīju, kāds tad Rīvss ir šaipus ekrāna).
Un jā - pirmais Matrix atsevišķi ņemts ir tikpat stulbs un tikpat ģeniāls kā abi pārējie. Man katrā no tiem radās, ko domāt.
Pirmajam ir priekšrocība būt pirmajam, un pēdējam ir hendikaps būt pēdējam, jo no tā sagaida nez ko.

UPD. Pēc pirmā noskatīšanās sapratu, kāpēc mans viedoklis ir tāds kāds te izklāstīts. Es biju sācis 2. un 3. vērtēt kā sci-fi filmas un redzēt tikai sci-fi ideju, kas bija tur saglabājusies. Lieta tāda, ka pirmā filma nebija sci-fi. Patīkami bija sajust tās garšu, nesasteigtās epizodes un sarunas.