Kemune

steigt lasīt jūsu dienasgrāmatas, pārrodoties mājās. tagad pazuda mans sakāmais.

so good night ladies
and good night gentlemen
keep those cards and letters coming
and please don't call again

(Indreks) Parks nedod atbildi jautājumam, kas varētu būt pieminētās nesaskaņas vēsturiskie iemesli (zinātne viņu neinteresē), taču viņš mēģina mūs pārliecināt par to, ka cilvēka ķermenī guļ drakons, kas jāuzmodina no jauna, lai atgūtu zaudēto laiku, kurš ir izšķiests fonētiskas valodas radīšanā. Daudzās ciltīs dzimtas atmiņas nesa deja, to pastāvīga atkārtošana nodeva tālāk dzimtas mītu. Tomēr šāda darbība nevarēja kļūt vispārizplatīta, nedz arī kļūt par ikdienas saziņas sastāvdaļu. Arī mūsdienās cilvēku rīcībā ir milzīgs ķermeņa simbolu sistēmas leksikons, taču dejā, skatuves mākslā un visdažādākajās citās fiziskās zīmju sistēmās trūkst primāras visiem saprotamas valodas. Mums ir jāizgudro ķermeņa alfabēts, saka Parks.
[..] Parks vēlas likt cilvēkiem dejot, sapņojot par to, ka patvaļīgas dzīves situācijas varētu tikt izdaiļotas ar spontāniem dejas simboliem. Runājot par saziņu, stāvēšana vai sēdēšana ir nedabīgas darbības. Dzīvnieki dara to tikai tad, kad tie ir vieni, slimi vai pilnīgi vienaldzīgi pret savu partneri. Citādi tie atrodas pastāvīgā kustībā. Tāpat kā Chang Sang-feng pirms simtiem gadu radīja taiji, sekojot cīņai putna un čūskas starpā, Indeks Parks dzejas un dejas robežzemēs mēģina uzmodināt iemigušus dievus, lai atgrieztu tos atpakaļ cilvēku pasaulē.

Igauņu literatūras imaginārā vēsture stāsta par dzejas formu, kurā tiek pārkāpts viens no valodiskās saziņas pamatprincipiem - proti, tas, ka jārunā ir pa vienam. Minētā žanra pamatdoma ir fonēmu koplietošana: vārda (fonēmas) radīšanai ir nepieciešami vismaz divi cilvēki vai cilvēku grupa, kas runātu reizē. Šādai runai nepieciešama partitūra vai diriģents, kas vada runas kori. Jo lielāks ir koris, jo daudzveidīgākas iespējas piedāvā šāds runas veids. Var iztēloties veselus vārdu uzvedumus, kuru pamatā ir šāda polifoniska valoda. Kombinējot savā starpā dažādas skaņas, var radīt tādas fonēmas, ko cilvēks viens pats nav spējīgs producēt. Papildinot uzvedumus ar instrumentālām skaņām un kustībām, iegūstam savdabīgu balss teātri, kura dzimšanu, uzplaukumu un sabrukumu apraksta Igauņu literatūras imaginārā vēsture.

1. Kas ir lielākais dzejoļu importētājs Igaunijā?
2. Kādi dzejoļi Igaunijā ir oficiāli reģistrēti?
3. Cik garš parasti ir dzejolis?
4. Cik gari patiesībā ir dzejoļi?
5. Kādā vecumā var sākt rakstīt dzejoļus?
6. Cik ilgi ārsti iesaka dzejot?
7. Kuri no zemāk sniegtajiem dzejoļiem ir pareizi? (Atzīmēt ar krustiņu!)
a. ......
b. ......
c. ......
8. Kāda nozīme dzejoļu rakstīšanā ir labās rokas likumam?
9. Vai pie mums uzrakstītie dzejoļi Jūsuprāt ir saskaņā ar Igaunijā spēkā esošajiem likumiem?
10. Kuram no dzejniekiem šajā gadījumā ir priekšroka? (Tulk.: zemāk zīmējums, kuru nevaru te attēlot)
11. Vai fiziskas personas, kas ir uzņēmēji, drīkst rakstīt dzejoļus?
12. Kurā valstī dzīvo visvairāk dzejnieku?
13. Cik bieži sievietēm vajadzētu ļaut pārbaudīt savus dzejoļus?
14. Kurp drīkst dzejot?
15. Vai dzejošana apdraud vidi?
16. Vai dzejošana ārpus laulības Jūsuprāt ir pretrunā ar ētikas normām?
17. Cik % no igauņu dzejas kontrolē ārzemju investori?
18. Kam valstī ir tiesības dzejot pirmajam?