Kemune

Shodien, ejot pa ielu, mani uzrunaaja reklaama aptiekaa. Lieli burti jautaaja: SAAP?

Tallina 2003

"Es neesmu šveicars," teica kundze, kas sargāja reģistratūras durvis.

"Man nav ko jums izdot!" teica autobusa vadītājs un paņēma 25 kronas.

"Man nav laika," teica vīrs, kuram es pajautāju pareizu laiku.

"Mūs neinteresē, no kurienes!" teica puiši, kas pieprasīja parādu atdošanu.

"Man nav kredīta," teica policists, kad man bija atņēmuši telefonu.

"Varbūt kādu citu reizi," teica meitene, kuru es vēlējos samīļot.

"Ņe poņimaju," teica pārdevēja, kad es gribēju nopirkt kūpinātu desu.

"Peģiks esi vai," teica tips, kuram es uzsmaidīju.

"Es eju ēst," teica dežurējošais ārsts, kad mani bija sakodis suns.

"Es jūs par 3 kronām iekšā nelaidīšu!" teica tante autoostas tualetē.

"Man pajāt," teica Antonio un nošāva viņus visus.

/Tom T. Valsberg/

Laipu laipas laipojot, pa linkiem viegli staigaajot
Burtu burviibu burtojot, dveeselju dvesmas luukojot
Laipojot no maajaam prom un atkal atpakalj
Ieklausoties skanjaas skanjaas un dzidraas
Visapkaart pie ugunskuriem runaa
Dzied, dejo, elfi un lauminjas
Atgriezhoties acis pilnas,
Konvergjee, divergjee,
Aciis Citaada Pasaule,
Ir jaaielaipo, jaalinko,
Saveejie tevi uzreiz
Nepaziis.

Šķiet, ka reiz bija tā, ka cilvēkiem šī domu telpa un apmaiņa bija daudz pieejamāka un fiziskāka. Interesanti, ka tai nu ir jāslēpjas ciparos, kabeļos un cietajos diskos. Tas, par ko reiz cilvēki rakstīja un sapņoja, ierīces, roboti, pasaules iekārtas, nu ir realitāte. Un viss apgriezies otrādi. Piesaukts vilks. Vēlēšanās piepildījusies, bet vai piepildīta?

Good to be here.