![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pagājušziem kapitāli sačakarēju mācības (pardon manu žargonu), pamanot, iemīloties un nespējot dzīvot bez nakts pasaules. sniegputenis četros, kamēr pilsēta guļ, slīdošas velo riepas uz vanšu tilta, gaismas, Daugavas ledus takas, skati no augšas pār baltu pilsētu..
šogad gribu ārpus mūžīgajām gaismām, šogad gribu ziemeļblāzmu un zvaigznes. šogad vairāk kā citus gadus apzinos, ka dienas pienākumi atlaupa cilvēkam tīrās lietas, iesprosto māju kantēs un siltumos, atņem laiku un atņem elpas tiesības (cilvēki elpojot ar 30% savu plaušu tilpumu - vai nav tikai loģiski piesmakotā, piesārņotā, pārsātinātā vidē?), atņem sevi, atņem jebkādu prieku tam, kas zina, ka var būt arī daudz savādāk.
šogad gribu ārpus mūžīgajām gaismām, šogad gribu ziemeļblāzmu un zvaigznes. šogad vairāk kā citus gadus apzinos, ka dienas pienākumi atlaupa cilvēkam tīrās lietas, iesprosto māju kantēs un siltumos, atņem laiku un atņem elpas tiesības (cilvēki elpojot ar 30% savu plaušu tilpumu - vai nav tikai loģiski piesmakotā, piesārņotā, pārsātinātā vidē?), atņem sevi, atņem jebkādu prieku tam, kas zina, ka var būt arī daudz savādāk.