22

tas ir oficiāli - mans psihiatrs mani ienīst. ā, izrādās ka es pa dzīvi arī esmu kā kaķis - nevienam neesmu pieķēries, pat ne vecākiem & tikai izmantoju resursiem un blabla. it kā jau sen to zināju, tikai neticami, ka kas tāds arī ir reāls nevis tikai manas filozofiskās domas

kaut kā pie dirsas.

viņš jautā, ko es gribu. ar kādu mērķi es nāku. es teicu, ka es nezinu. aizbildinos, ka ir labāk ar kādu runāt, nevis tupa nosēdēt mājās. viņš man jautā, kādi ir mani mērķi, es saku ka man tādu nav. viņš man prasa, ko es gribu un kas man ir svarīgs - es atbildu, ka nekas.

es vienkārši eksistēju. bet cik ilgi man neapniks? no malas gan jau es esmu kā balta lapa, no kuras viņš neko nevar izdabūt. gan jau no malas es izskatos ļoti depresīvs, bet TĀ NAV. ES VIENKĀRŠI EKSISTĒJU, BET MAN AR TO NAV PROBLĒMU. JA BŪS PROBLĒMAS, TAD ES VIENKĀRŠI VAIRS NEEKSISTĒŠU :)