22

man bija izrakstītais obligātais terapeits pēc p/n mēģinājuma, piecas reizes, bet tas bija galīgi garām tajā situācijā (totāla nabadzība, 90to sākums) + patiešām sūdīgs terapeits un daudz par īsu -

man liekas, terapiju nevajag tagad pamest - varbūt maini terapeitu, ja ar šo neveidojas labs raports. labam terapeitam ir mazliet jāspiež tevi domāt par sāpīgo, izdzīvot sāpīgo (bet tas, protams, no probzas atkarīgs) otro reizi pie p/t ar depresiju un ēšanas traucējumiem aizgāju, kad man bija 36 apmēram. ļoti nožēloju, ka neaizgāju ātrāk, pēc pusotru gadu ilgas terapijas reāli sākās cita, nesalīdzināmi labāka dzīve + noslieci uz depresņaku daudz vieglāk menedžēt (ar svaigu gaisu, dienasgaismu, sportu, pateicību rakstīšanu un ko tur vēl). tu man atgādināji, ka vajadzētu terapiju turpināt, jo vēl joprojām kāpju uz tiem pašiem grābekļiem, rejection, nevajadzīgums et.c., et.c., bet tas jau ir cits stāsts. pusmūža krīze, piemēram.

es domāju, ja no šī izķepurosies, tev tik daudz kas ir priekšā :)