mēs visas esam maitas. Bet katra savā ziņā.

Nu ja... Man jau likās, ka tas ir neizbēgami...

:) neko nepadarīsi...

Nu... Esmu jau gatavs ar to samierināties, ja vien tas man parāk nekaitē ;)

vienkārši pieņem sievietes tādas, kādas viņas ir... izmainīt viņas neizdosies

Es jau netaisos tās mainīt, es tik vēlos atrast to, kas necentīties (apzināti vai neapzināti) maitāt manu dvēseles stāvokli, bet ar pārējām viņas personības īpatnībām esmu gatavs sadzīvot.

Gan jau atradīsi tādu. Vai tāda atradīs Tevi. Pavisam noteikti :)

Es jau nešaubos!

Nu labi... Šaubos gan, bet tikai retos brīžos...

šaubas noder :) savādāk paliktu pārāk pašpārliecināts :)

Šaubas ir diezgan riebīga sajūta.
Un kas ir slikts pārmerīgā pāšparliecībā?

Mērenās devās arī šaubas ir vajadzīgas.
Tā mēdz aizbiedēt cilvēkus, jo neļauj tiem izpausties.

Hm... Nesapratu Tavu domu? Kādus cilvēkus un kāpēc viņus aizbiedēt?

Apkārtējos. Brīzīem pārāk pašpārliecināta cilvēka klātbūtnē daudziem ir bailes izteikties, jo viņi baidās par to, ka netiks uzklausīti un viņu domas tiks noreidītas.

Nejauc pašpārliecību ar iedomību!
Bet kas traucē tiem bailīgajiem pašiem būt pārpārliecinātiem? Viņu bailes? Ar bailēm ir jācīnās!

jā, un mums, pārējiem jštimulē viņu cīņa.

Mums nav jātaisa viņiem lāča pakalpojumu! Izcīnīt savu vietu dzīvē ir katra cilvēka paša pienākums. Ja kāds nevēlas pieņemt šo izaicinājumu, tad jau ne es, ne Tu pie tā neesam vainīgi.