He... Šokolādes tāfelītes man ar' pazūd nemanot... Brīžiem es nespēju apjaust, pa kuru laiku ir noēsta kārtējā šokolāde...

Bet šim Vinnijiem ir nedaudz citādi... Šeit vēl vajag katru konfektīti atsevišķi attīt, kas rada iespaidu par to, ka situācija tiek kontrolēta. Tā kā es vismaz apzinos, ka es ēdu tas konfektes - nevis visu apēdu un brīnos, kāpēc tik maz.

njā...
bet liekas, tas viss ir pārejoši... tā kāre uznāk un pāriet... nav nekā garšīgāka, kā ļauties tai..

Jā... Atceros, man ar' vienreiz pārgāja kāre uz to šokolādi... Tas bija toreiz, kad es iegādājos 2 kastes, kurās katrā bija pa 10 kārbām ar 500 gramiem šokolādes konfekšu katrā no tām. Respektīvi, es biju nopircis 10 kg šokolādes ar lazdu riekstiem.

Kad beidzās 3 kārbā, uz atlikušajām 17 skatīties jau bija grūti...

man saskrēja mutē siekalas :)
tu taču neļāvi tām iet bojā?

Nē, neļāvu gan...

7 kārbu es atstāju radiem, pie kā toreiz biju ciemojies. 1 kārbu uzdāvināji citiem radiem, kas veda mani uz lidostu. Bet vēl 9 tika atvestas mātei, kā dāvana uz Jauno gadu, jo viņai ļoti tās patīk.