and there ain't no war in my head

es vienmēr neapzināti, kaut ko raxtot vai lasot, meklēju vārdu, kurā VISI burti būtu izmainīti, nu tipa, mīkstināti vai garie. vēl newaru atrast. kad atradīšu, būšu kaut kur uzvarējusi dziļi sevī..
vēl līdz vēdergraizēm newaru iebraukt kāda atšķirība kad cilvēks palecās, piemēram, BRAUCOŠĀ piekabē BEZ jumta - NEslēgtā telpā, un piemēram braucošā autobusā - slēgta telpa. zeme tachu brauc uz priekšu vai ne? a cilvēks, kurš palecās? VAI abos gadījumos cilvēks augsti augsti palecoties piezemēsies autobusa/piekabes aizmugurē? (ja ir lecis ar skatu uz priekšu) vai arī piezemēsies turpat, tajā punktā, no kura palecies?? NU?? Kaa tad būs?? ..waj, mans veders zhņaudzas..

pāris dienu vēlāk arch atsūta mesidzhu, ka soorry, ka domāšana nav kaut kāda tur viņa stiprā puse dažreiz un vēl kauko tik tizlu, ka gribas nolaist actiņas un - aj, ko nu.. a es uzprasīju par ko tad, tipa, kot akal esi [ne]sadarījis un viņš - ka palaidu tevi tonakt vienu.. un es akal- kā parasti. nekas liels. kas tās viņam pa attiecībām, es nezinu. es caru, ka viņš nav tik naivs un saprot, ka man ar buchu uz vaiga satiekoties nepietiek.

vienā chosī paiet nedēļas un vispār liekas, ka naktis ir par īsu, pati esmu pārāk tālu no notiekošā, lai gan to vien daru kā skrienu, braucu autobusā, attīstu tramsportu - vienīgā iespēja skeitot/kaut arī atģādina footskeitu :DD bet nu doska vēl nav atrasta un tā ar visu element ir kaut kur smagi noenkurojusies. gribu pabūt andrejsalā kaut reizi. man liekas, ka tur ieejot ir jāuzpīpē un jānobrīnās. man patīk nobrīnīties un saprast, ka pasaulē ir par pāris jaukām lietām vairāk. tā kā zai, piemēram. stulbi jau, ka tas tagadiņ būs kā zīmols, bet nu jauki tacham. un man būs saws Jolene maiciņu veikals. un es SIAashu tā ka nograb vien!!! visi pelēkie liepājnieki pirks manas stulbās maikas un kad viņi pieradīs pie mana shirt city un nenāks vairs tērēt savu stulbā darbā nopelnīto mātes naudu, tad es bankrotēšu un apprecēšos ar kādu, ko es nemīlu!!!! whaaaahaaaa!!!! :DDDDDD

bļe, šits weekends vienkārši ieprikolē. domāju nodot uguņus pa Talsiem, pie Os un principā tas jau arī tika darīts un kaut kādā mērā arī vēl tiek darīts aizvien, bet nu vienk psc. Talsu puikas dara savu un Osim jau vispār tas ir taka sirdi izraut ar plikām rokām. a kot man darīt? viņs pats zina, ka mums nekāda saldā dzīve kopā nebūs un cukuru mēs arī nečurās.. bet lai cik labs draugs viņš man nebūtu TĀ, kādā tusā ieprikolēt ar citiem būtu neiespējami, lai viņš 3xfu vēnas nepārgrauztu. bļa, mēsls. man jau a gribējās mīļumu. un kad viņš to džeku nosēdināja tālāk no manis, vēl jo vairāk. fak foreva. ek, rīt būs jauna diena un pālis ar visiem būs izgājis.
žēl tikai, ka man nē, jo kam naw, tam naw!

vai nu man visi riņķī šodien domā par seksu, vai nu es pati. chO za HuJa?!

man liekas, ka 89 proči LP stencilu tajā skaitā mistiskie apvienību apzīmējumi, kas padarīti par māju sienu/elektrības kastu neatberžamu satāvdaļu, ir manā telefonā pie bilžām. jēgas no tā naw lielas, tik vien kā apjaust, ka līdz maniem sūdainajiem ķēpājumiem viņiem vēl dirst un pļūtīt, lai gan tie pat naw nekas dižš. eh..jāmet nost smēķi. bet tad, kad būs vairāk naudas, tb vairāk izklaižu (payable). tagad jūtos kā tas koks pāri ielai - garš, pelēks un ar izpūrušiem zariem. tikai tie zari ir manas domas par to, ko es gribētu un ko man vaidzētu un kas man patiktu un vai tam ir kaut mazākā jēga. naw jau, bet ir labāk, ja iedomājos, ka ir.

es gribētu vairākus dwēseles stāwokļus, bet newaru opredjeljitca vai pa īstam tāda maz varu būt.

es warētu būt tāda, yo, kūlā čixa, es, es, mani akrila nagi un kur mans solārijs, bet tas man liekas, psc un tad warētu atmest dalbajobības un būt tādai, ar mērķi uz pirmo milijonu, ko nolikt bankā un dzīwot no procentiem - 30'000,- Ls gadā un pirkt brilles ar zelta uzraxtu D&G uz kājiņas, snowot, ne jau latvijā, (ko tad te :D ), dzīwes apstākļi būtu raxturojami aptuweni kā eiroremonts, kurā neiederas māja, kurā naw neta, kabeļtelevīzijas un fakta, ka kādreiz ir jāpagaida līdz kādam noteiktam datumam, lai iegādātos kādu fīču.
es warētu būt tāda, kāda esmu pa 28%, bet tad līdz galam, pohujiste par visu komerciālo ever, nu izņemot pašsaprotamas lietas. bet īstenībā, tā iepriekšminētā eiroremonta dzīve tad arī nāktu bonusā, jo iekš boheme bez kaukāda ponta liepājā arī wairs newiena naw.


iespējams, ka esmu tāda pa īstam. vislaiku cenšoties opredjeljitca, bet tā pa īstam, nekas tāds. nekas īpašs.
he, grūti ko tādu par sevi raxtīt, ka IESPĒJAMS esmu pēdējais mēsls. bet kādēļ gan ne, arī tas ir options.

uzņēmuma finanšu lekcijā sagribējās tā, ka acīs cērt, iegrauzt tikko rautus rabarberus ar cukuru, bet pie nosacījuma (tāpat, ja gribas sexu, ta arī nāk prātā nosacījums cik neķītram tam jābūt un kur tb zem pie kādas mēbeles/bez mēbelēm, nu karo4, ar nosacījumu, ka ir pussaulaina vasaras piewakare un tie ir dabūti ar basām kājām deejot līdz kādreiz-tipa-bija-siltumnīca pa 100gad' nepļautu zāli, baidoties neiekāpt un ar roku neieķert gliemežos. Jā, shod rabarberu nebūs.
Un autobusa tumšā loga atspīdumā tikko newarēju atraut acis no Frank the Rabbit no Donnie Darko, tikai mirušām, glāžainām acīm, bet neticami glīti sasukātu akotu uz galwas wirs krunkaina deseiņveida deguna. Tā bija kādas blondās cope. Jāpastās vēl, kamēr neizkāpj! :D blje, kustās! brr.. Bet afigenna :j un liekas mirkšķina! tagad jau rižas acis sāk walbīties ārā. weh. Un ausis nolaidās gar sāniem. baigais mīļums tomēr. Tas jau nekas, ka pussprādzis pēc skata. Mans nelaiķ-opis -konkrēts buhārs-tāc patc, bet waita dziļi, nu, dziļi sirdī es viņu nemīlēju? :j

nafig man elektrizējas mati no aukstuma? katram, kam darbā pieskaros iedodu pa nagiem. nu nespeciāli. man īstenībā dikti pietrūkst vasaras. tā pohuja, ka var darīt ko nākamajā brīdī iedomājas, aizmočīt dajebkur un āāaaāāā! bet domājot reāli, ir pie vienas vietas, ka sesija šulē ir principā ideāli sabeigta, strādāju kā, liekas, sabiedrībā pieņemtc un kontaktējos ar citā, laikam, augstākā līmenī dzīvojošiem, jauniešiem, kas par kaut ko izliekas, iespējams, par draugiem.. man nefiga no tā visa nevaidzētu un tik tāda nebūtu palikusi, ja viss būtu pa vecam ar Līdžu. bet viņa zina, ko viņa man dara un es arī.
un kad eju pa ielu, izstos kā tāc reperis, bet tas tik tāpēc, ka man pohuj, lai tik būtu silti. bet tas ir gal garām, ja nav dēļ kā censties izstīties čoini allažiņ, ne? un man jau vēl viena pilsēta ir pilnīgi pie d..

un jau otrā diena, kad liekas kaut viņas nebūtu, jo tajās prieka un vispār jēgas ir tik cik standartā. ap 0,4. vismaz mūzika ir defoultā. un lai cik tizli tas nebūtu esmu panākusi, ka pašas labākā draudzene mani tomēr uzaicina uz savu jubileju. yes..

šīs sniega pārslas man ir par lielu, lēcas, liekas, arī. brilles nepiestāv un gribas pālī iz vsjei dushoj ar archi parunāt, tikai nejau par attiecībām, par ko tādu bezjēdzīgu. ballīte pašķīda, puse kaukur ārā vētrainā putenī pikojas, puse, jaununē, bet ingus vienatnē ar mani kaut kur citur, atplīsienā.lv es kā zemi pārdevusi sew wietu nerodu. shon spoguļgaldiņa bīdāmos stikliņus uztūnēju. notīriju. ha, nu nē. nu, jā, bet vienam 2layer trafā blck/whte flakonu/granātu uzpidžināju. smuki izstās, bet kaukas nav ar to balto krāsu, laikam pārāk eļļaina, biku taka atgrūž to mello, vaidzēs firmas vienādas tomēr laikam. man tikko sirds sāka pizģīt no iekšpuses (bl,taka torīt pēc tās huiņas..brr,roku tirpoņu un savītušās plaušas grūti aizmirst.) jo arch mani vedīšot staigāt. tagad.

burķis teica, ka neviena draudzība nav mūžīga. bet viņš jas nesaprot, nu, neizprot tjipa.. bļe, es līdžu sapņos redzu,'vēl blondu, tādu kāda viņa man maciņā pielīmēta, he. mēs pohujā guļam, bazarējam un ierēcam. pamostos un nekā. aceros, ka viņai melni mati tagad un aiz stūra kurījot viņa man pabrauc garām tramvajā savā pohujā. un es apraudos. un pagriežos, lai ietu uz džobu. un pagriežu skaļāk muzonu ausīs. un iedodu bomzītim ar netīriem pirkstiem cīgīti. un izliekos, ka viss kārtībā, kad rimikā pērku spinātu bulciņas pie viņas mammas. viņa jau not zina visu. žēl, ka es nezinu. nez, mošk saņemties un daiet līdz viāi un uzaicināt ārā uz kādu cīgu? jo tas kaukā karājas gaisā..un neizgaist..

nu nekas. nākamreiz. ha! :D

tagad esu tāda..nu,strādājoša. darbā jāģērbj bixas un bluzo4ka, kas man vienīgās tādas pa visu garderobi - klasiskās - yeeey! bāc. labi,ka pirms/pēc varu saģērbties netizli,yēēē! bet sevi sanāk noliegt sistēmas labad.. bļ ://

tūlīt atnāks mans jocīgais chōms un pasūtīs mani nahuj.

es elmim aizsūtīju arctic monkeys - love machine.. hu huuu. sekoja apsveicieni un pavēles apsveikt vārda dienās, kam nesekoja nekas. un nafig arī.

es laikam labprātāk būtu bijusi viena ap tiem 00.00 vakar, aizvakar, nu kaukad tad. bet it kā jau biju viena. stulbi saģērbusies kā neģērbtos nekad. un visa mana banda arī žaketonos un kleitās ar mirdzuļiem, ar spīdumiem salokotās matu cirtās un bērnišķīgi kupliem svārkiem, lai mīkstāk, kad būs jābakstās ar elkoņiem un pleciem pa deju placi ar vietējās bandas vecākiem, un labo bērnu vecākiem, kas pie citiem galdiņiem šķelmīgi mūs vēro. laikam vēl atcerās un baidās. mēs visi bijām sarakstā pie sienas, bet pie pagasta vecākās aizgāja tikai mīxtie un tās vecākās mazdēls. pēc tam visi dirsa pamatīgi uz viņiem. līdža ciema mentam agortam uzkliedza, lai viņš muti aizverot, kad viņš mums piesējās par ugunskura dedzināšanu estrādē un uz stajankas.. es, īstenībā, tikai skeitoju savā nodabā un visi kaukā sanāca man riņķī un akal sāka kauko nelegālu tīri kumulatīvi darīt, bet beigu beigās..savējie taču.
līdža arī bija. arī kuplos svārkos melnos. uzspēlēti manī neklausījās, bet vai tad ir atšķirība, ja parasti viņa izliekas, ka klausās, bet vienalga neklausās? pajāt, tātad. viņai rīkoties absurdi pret manīm neviens neizliedz. un runāt. un aicināt uzkurīt. un meždupro4em kauko uzjautāt. un es baltiem cimdiem mēģinu atbildēt. un ienīst un izlikties, ka man pohuj un visu balli notusēt ar draugiem vienai. bet es tā nekad nedaru. es vienmēr ballējos ar draugiem kopā ar līdžu. tajās stulbajās zolīdajās biksēs un zeltaini svītrotā melnā maiciņā es jutos kā pilnīga daune. lixa mani nofočēja mencam sēžot klēpī, he, un tas jau nekas, ka viņš akal mani par daudz sabučoja,hi hi, bet tā jau viņs normāls. ..ble, es tikai ceru, ka līdža neredzēja.. fak! ....psc.... ja es domāju, ka līdz tam viss bij pilnīgi sadirsts, tad es pamatīgi kļūdījos. TAGADiņ viss ir pamatīgi sadirsc. ko vēl lai tādu sadara? mošk ar viņas brāli nolaist? viņš jau būtu laimīgs.. divkosis. ā, un vēl jau ir otrs brālis, ar to jau agrāk laidu! HA HA HA HA HAAAAAAAA
nākamo gadu varbūt sagaidīšu.

pisģec..

man vairs negribas gribēt savu sirdsapziņu, es tikai laikam gribu kādu, kas mani pieņemtu tādu kāda es esmu, vai tas ir par daudz prasīts? Laimīgu Jauno datuma nomaiņu!

mana diafragma taisa jokus. žvingulīc un ņirgulīc. vakar ap pusē 9iem beidzās badmiras-paģiras sindroms. tieši tad edijs fonteinā dziedāja. rokas vienos zilumos. man. bijusī māsīca pēc nedēļas tūres pa fontiku ir akal mā un līdžai par mani nospļauties. man ir apnicis viņu vajadzēt. līdz asarām.
es nezinu kā kaut kādi ziemassvētki, it sevišķi tie, kas nopērkami, nevis tie kas šogad jau sākušies dabā, spētu uzlabot man garastāvokli.. ..bet tās rozā ikvakara debesis..

uu menjaaa zimaa... laikam kā retajai, bet tas tā. pirmais publiskais izgājiens no mā bij uz turieni, kamdēļ skilloju kāju, lai daudzmaz pēc cilvēka izstās - Gu koncis iekš LP. uh..bij jau ar vareni, bet sāka zust tā ikonas nozīme, kas jau ir pat vēl labāk. ok, tas wiss pohuj, nākamajā dienā turpat bij kas pa īstam - gan tribes of the city, gan mofo un grēwiņš ar jau, nu zini..kaifs. bezmaz vai iecienītāko dziesmu izlase plus vēl attiecīgie cilvēki un gan bez līdžas, bet viņa tiešām šauj pār svītru ar savu apwainošanos - džīzas..kānt sk8 :DD nu lai būtu. diez es lekšu 31.dec. D-pilī.. tur būs visi sawējie.. un to kaifu līdz pawasarim neaizmirst..