man liekas, ka 89 proči LP stencilu tajā skaitā mistiskie apvienību apzīmējumi, kas padarīti par māju sienu/elektrības kastu neatberžamu satāvdaļu, ir manā telefonā pie bilžām. jēgas no tā naw lielas, tik vien kā apjaust, ka līdz maniem sūdainajiem ķēpājumiem viņiem vēl dirst un pļūtīt, lai gan tie pat naw nekas dižš. eh..jāmet nost smēķi. bet tad, kad būs vairāk naudas, tb vairāk izklaižu (payable). tagad jūtos kā tas koks pāri ielai - garš, pelēks un ar izpūrušiem zariem. tikai tie zari ir manas domas par to, ko es gribētu un ko man vaidzētu un kas man patiktu un vai tam ir kaut mazākā jēga. naw jau, bet ir labāk, ja iedomājos, ka ir.
es gribētu vairākus dwēseles stāwokļus, bet newaru opredjeljitca vai pa īstam tāda maz varu būt.
es warētu būt tāda, yo, kūlā čixa, es, es, mani akrila nagi un kur mans solārijs, bet tas man liekas, psc un tad warētu atmest dalbajobības un būt tādai, ar mērķi uz pirmo milijonu, ko nolikt bankā un dzīwot no procentiem - 30'000,- Ls gadā un pirkt brilles ar zelta uzraxtu D&G uz kājiņas, snowot, ne jau latvijā, (ko tad te :D ), dzīwes apstākļi būtu raxturojami aptuweni kā eiroremonts, kurā neiederas māja, kurā naw neta, kabeļtelevīzijas un fakta, ka kādreiz ir jāpagaida līdz kādam noteiktam datumam, lai iegādātos kādu fīču.
es warētu būt tāda, kāda esmu pa 28%, bet tad līdz galam, pohujiste par visu komerciālo ever, nu izņemot pašsaprotamas lietas. bet īstenībā, tā iepriekšminētā eiroremonta dzīve tad arī nāktu bonusā, jo iekš boheme bez kaukāda ponta liepājā arī wairs newiena naw.
iespējams, ka esmu tāda pa īstam. vislaiku cenšoties opredjeljitca, bet tā pa īstam, nekas tāds. nekas īpašs.
he, grūti ko tādu par sevi raxtīt, ka IESPĒJAMS esmu pēdējais mēsls. bet kādēļ gan ne, arī tas ir options.
uzņēmuma finanšu lekcijā sagribējās tā, ka acīs cērt, iegrauzt tikko rautus rabarberus ar cukuru, bet pie nosacījuma (tāpat, ja gribas sexu, ta arī nāk prātā nosacījums cik neķītram tam jābūt un kur tb zem pie kādas mēbeles/bez mēbelēm, nu karo4, ar nosacījumu, ka ir pussaulaina vasaras piewakare un tie ir dabūti ar basām kājām deejot līdz kādreiz-tipa-bija-siltumnīca pa 100gad' nepļautu zāli, baidoties neiekāpt un ar roku neieķert gliemežos. Jā, shod rabarberu nebūs.
Un autobusa tumšā loga atspīdumā tikko newarēju atraut acis no Frank the Rabbit no Donnie Darko, tikai mirušām, glāžainām acīm, bet neticami glīti sasukātu akotu uz galwas wirs krunkaina deseiņveida deguna. Tā bija kādas blondās cope. Jāpastās vēl, kamēr neizkāpj! :D blje, kustās! brr.. Bet afigenna :j un liekas mirkšķina! tagad jau rižas acis sāk walbīties ārā. weh. Un ausis nolaidās gar sāniem. baigais mīļums tomēr. Tas jau nekas, ka pussprādzis pēc skata. Mans nelaiķ-opis -konkrēts buhārs-tāc patc, bet waita dziļi, nu, dziļi sirdī es viņu nemīlēju? :j
