and there ain't no war in my head

nafig man elektrizējas mati no aukstuma? katram, kam darbā pieskaros iedodu pa nagiem. nu nespeciāli. man īstenībā dikti pietrūkst vasaras. tā pohuja, ka var darīt ko nākamajā brīdī iedomājas, aizmočīt dajebkur un āāaaāāā! bet domājot reāli, ir pie vienas vietas, ka sesija šulē ir principā ideāli sabeigta, strādāju kā, liekas, sabiedrībā pieņemtc un kontaktējos ar citā, laikam, augstākā līmenī dzīvojošiem, jauniešiem, kas par kaut ko izliekas, iespējams, par draugiem.. man nefiga no tā visa nevaidzētu un tik tāda nebūtu palikusi, ja viss būtu pa vecam ar Līdžu. bet viņa zina, ko viņa man dara un es arī.
un kad eju pa ielu, izstos kā tāc reperis, bet tas tik tāpēc, ka man pohuj, lai tik būtu silti. bet tas ir gal garām, ja nav dēļ kā censties izstīties čoini allažiņ, ne? un man jau vēl viena pilsēta ir pilnīgi pie d..