Mana strauji nākošā Dzimšanas diena liek pirmo reizi mūžā rakstiski aktualizēt tādu satraucošu tēmu kā stulbās dāvanas (politnekorekts, bet nu ļoti atbilstošs apzīmējums). Neskatoties uz to, ka esmu pilngadīga, un vismaz viens augstāko izglītību apliecinošs dokuments man jau ir kabatā (precīzāk- zilā mapītē kopā ar no žurnāliem izgrieztiem kleitu attēliem),joprojām ar patiesu interesi gaidu to savu tīri fizioloģisko reakciju, kas parādās, pakojot vaļā dāvanas. Atšķirība tikai tā, ka bērnībā gaidīju tādus patīkamus prieka viļņus, kas pārņem ķermeni, kad tiec pie kaut kā dzīvībai absoūti nepieciešama (piemēram, trešās lelles bārbijas, devītā rotaļu sunīša, utt.). Tagad, kad esmu apaugusi ar nelielu skepses kārtiņu, šādus prieka viļņus piedzīvoju galvenokārt profesionālo uzvaru brīžos un ak, ko tur liegties, naktīs, kad aizmiegu simpātisku personu apskāvienos. Toties, saiņojot vaļā dāvanas, tagad gaidu pārsteiguma viļņus par to, cik tālu dāvinātājs šoreiz būs gājis savā stul...atvainojiet, nepiemērotībā.( Rakstītais nekādā gadījumā neattiecas uz maniem tuvākajiem draugiem!) Var jau teikt, ka esmu ļoti sekla un pārsātināta meitene, ja vispār veltu savu domu laiku šādam tematam - galu galā pasaulē taču ir tik daudz traģisku lietu (Kambodžā bērni mirst badā, pastiprinās globālā sasilšana, Latviju Eiroparlamentā joprojām pārstāv Tatjana Ždanoka, Krēslas sērijas grāmatas lasa bērni ar vēl nenobriedušu literāro gaumi). Nepareizi- tieši pēc tā, ka mani satrauc nejēdzīgo dāvanu jautājums, var spriest, ka esmu ļoti zaļi domājoša, ar izcilām empātijas spējām apveltīta un kārtību mīloša meitene. Pamatojums? Lūdzu: Mana mamma saka, ka es vienkārši esmu ļoti izvēlīga persona, kam reti kas vispār patīk.Un iespējams, esmu vienīgā ar šādu sāpi. Nebūt ne! Īsta nejēdzīgo dāvanu parāde bija manas draudzenes rīkotā balle " krievu vakars". Lielākā daļa viesu bija ģērbušies kā tie, ko ikdienā mēdzam dēvēt par "jaunajiem krieviem" un "urlām". Sākumā ļoti brīnījos, kur mana draudzene, kas studē kultūras teoriju, ir dabūjusi krekliņu, uz kura ar fliteriem izšūts "Dior", bet liela Šostakoviča un Čaikovska cienītāja- topiņu "Fantasy. Britney Spears". Mans brālēns (ne jau tas dāvinātājs, bet cits) bija pamanījies uzvilkt pat veselas 2 savas mātes dāvanas. Apokalipse tika sasniegta, kad kamatrilleris parādīja savu rozā "maiciņu" ar "D&G"- protams, dāvana! Reiz lasīju, ka nekārtība= nepareizās lietas nepareizajās vietās. Tāpēc tas, ko parasti daru - cenšos atrast šīm mantām labus saimniekus. Piem., Sēlpils pagasta bibliotēka ir ļoti laimīga par savu jauno eksponātu (D.B. biogrāfija), divas identiskas krūzītes ar zivtiņām aiznesu uz darbu ( tur visi trauki ātri plīst), un man ir ļoti paveicies, ka ir draudzene, kas kolekcionē eņģelīšus. joprojām nav izdevies atrast saimniekus tam prezervatīvam. Ja kādam ir vēlēšanās, piesakieties!
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
— On February 15th, 2010, 11:47 pm, posted a reply. Es domāju, ka var gan. Piemēram, es cienu J.Jaunsudrabiņu, kaut gan galīgi nepazīstu. Īstenībā, par saviem draugiem varu teikt to pašu- būtu taču milzīga iedomība apgalvot, ka es viņus pilnībā pazīstu. Bet tiešām no visas sirds cienu. Un nejēdzīgas dāvanas mani patiesi neizvaino, man tikai sāp sirds par to, cik daudz jēdzīgāk varēja iztērēt to naudiņu un resursus. Es varētu iztikt pavisam bez materiālām dāvanām, lai tikai nebūtu veltīgi tērēta enerģija. — On February 16th, 2010, 01:13 am, posted a reply. On February 21st, 2010, 05:03 pm, an anonymous reader replied: Bija laiks, kad aizliedzu man dāvināt dāvanas... Aukstākā dāvana ir uzmanība un klātbūtne. Tobrīd negribējās saņemt dāvanu kā Pandoras lādi, no ka izlido viss.. |