bieži pieķeru sevi pie domām un sajūtām,ka gribas atslēgties no savas realitātes,dzīves.
 gribas pazaudēt laiku un darīt neiespējamo,redzēt neiespējamo.
būt savādā vidē,kas nav iespējama.nebūt pašai.
vienkārši aizverot acis atslēgties.
pabūt mistiski labdabīgā,viļņojošā noskaņā ,vidē.

mistika,neiespējamais,prāta atslēgšanās.

tāda veida atslēgšanās varētu ļaut piepildīties,atklāt sevī kaut ko jaunu,saprast par sevi jaunas lietas,
ļautu stiprināt savas nervu šūnas, uzlabotos radošais gars - vienkārši tapt atkal piepildītai.

reizēm gribas sajust,redzēt,izdzīvot neiespējamo,nesaprotamo
gribās atjaunināties, uzlādēties kā baterijai, ar svaigiem,nebijušiem iespaidiem,kas ir tā kā apvīti ar nesaprotamu veidojumu.
jāiemācās reizēm atslēgt prātu,domas par ikdienas būšanām un nebūšanām.
paņemt prātam un ļoģiskajai domāšanai brīvdienu, kad viss ir iespējams.

(pat jāsmīn par sevi :))