katodstars
22 December 2018 @ 10:39 pm
 
Regulāri aizdomājos, kas notiktu, ja daudzas, neskaitāmas dzīves izvēles būtu notikušas savādāk. Cik vieglāk, grūtāk vai savādāk būtu eksistēt? Cik tālu es būtu no tā, kur esmu tagad? Vai man būtu darbs, kurā nejūtos nevajadzīgs? Vai pārējā ikdienā nejustos nožēlojami? Cik viegli vai grūti būs tālāk? Cik vēl vispār būs? Cik vēl ir vērts maz būt? Vai būšu kādreiz vērtīgs? Vai savas intereses kā varēšu iznest saulītē?
--
Klikš.
--
Ir aptuveni 2004. gads. Saulaina, vēla pavasara diena, ap pusdiviem dienā. Visai nesen vecā VEF korpusā atvērta Domina un ar kursabiedriem esmu tajā paēdis ikdienišķo, bišķi jau šķebinošo rozīņu maizes batonu un kvasu. Ir tikko beidzies mikroelektronikas labors, kurā no galvas aši sarakstījām ticamus rezultātus lai tiktu prom. Sēžu viens klusā gaitenī koledžas 6. stāvā pirms rasēšanas. Blakus taisnstūrī saliktajiem soliem ir reti laistīti, garlaikotu studentu apskādēti augi. Man rokā ir kāda getinaksa plate, kuru esmu atnesis parādīt pāris kursabiedriem. Ārā spīd saulīte un pa lielajiem gaiteņa logiem, virs tikko sazaļojušajām pilsētas koku galotnēm ir redzamas Rīgas austrumu augstceltnes - Kinostudija, Mežciems, Akadēmiskā bibliotēka un divas dzeltenās franču projekta mājas Purčika pašā sirdī. Gaiļezera slimnīca ir kā balta strīpiņa meža pamalē. Un arī bijušajai Ulbrokas raidstacijai vēl ir pieci masti, kuri pēc garuma salikti tādā kā apgriezti proporcionālā līknē. Spīdošā saule gaitenī sakarsējusi uzburbušo, cieto linoleju, kurš smaržo ar viegli atpazīstamu smaržu. Pēc kādas pusstundas būs starpbrīža zvans, bet pēc aptuveni mēneša beigsies mācības.
Es tur sēžu un man ir visas iespējas.
 
 
Current Music: A Perfect Circle - The Noose