| GH 18/02/2017 |
[Feb. 22nd, 2017|03:37 pm] |
Nesakarīgas piezīmes no turnīra.
Kvantu mehānika mums māca, ka viss, kas principā var eksistēt, kaut kur eksistē. Varbūtības teorija mums māca, ka ar kaut kādu ticamības pakāpi var notikt viss, kas nav tiešā pretrunā ar dabas likumiem (piemēram, sista futbolbumba bezvējā pie teorētiski iespējamas atomu un molekulu kustības sakritības var lidojumā apgriezties pretējā virzienā, bet nevar sev izaudzēt putna spārnus). Tātad, kaut kur es esmu pasaules čempions galda hokejā. Tikai es ne visai gribētu nokļūt tik idiotiskā vietā - tādā pasaulē visdrīzāk notiek vēl velns zina kāda herņa. Jācer, ka tāda ir tikai viena un elli sērijveidā netaisa.
Bet vispār, kāda starpība. Ja es nospēlēju katastrofāli kā šoreiz, tad pie izsētās 31. vietas finišā palieku 32. Ja būtu nospēlējis savā vislabākajā līmenī, būtu kaut kur 26. Baigā starpība, neko teikt. Protams, es cerēju no diezgan vieglās apakšgrupas iziet uz elites līgu un it kā piesitu tos, kas varēja traucēt, bet... pret tiem, kas bija izsēti zem manis, es paņēmu 5 punktus no 10. Kosmisks abzģecs. Protams, bija objektīvi iemesli - savainots pirksts un man personiski neērti pretinieki, bet cilvēkam ar tādiem napoleoniskiem plāniem tas nevar būt attaisnojums. Turklāt čupā todien izrādījās uzbrukums, vairāk kā citi (3. vieta otrajā līgā pēc iemestajiem, 8. pēc punktiem) es sametu tikai tādēļ, ka pāris Inčukalna mazo pret mani ņēma un salūza, bet gods kam gods - padoties priekšlaicīgi nesāka. Apkārtējiem es skaidroju, ka jūtos pārvērties milzīgā strausā un uzdirsis pats sev uz galvas (par vorompatru, tādu izmirušu superstrausu, diez vai bija vērts stāstīt). Piecdesmit sūdainā nokrāsas, un visas dvēselē. Jūtos nepieciešams un perspektīvs kā grāmatveikals Sarkandaugavā (viņš tur sen aizklapēts kā totāli nerentabls).
Tāda nu sanākusi mana dharma šajā uz paša dzimumlocekļa grieztajā sansāras ritenī. Vienīgais dienas sasniegums - novājēju tiktāl, ka bikses sāka krist nost. Eu, skuķi, kas vēl GH nespēlē un iedomājas sevi par treknām - tas ir mājiens! Citādi mums te Rīgas Kristaps atveda veselu meiču fanklubu paskatīties uz sacensībām (man liekas, tas bija rekords līdzjutēju - meiteņu skaitā uz vienu dalībnieku), bet tās visas bija ar slaidu miesasbūvi, viņām GH nepalīdzēs.
Kā jau pierasts, triumfēja uz Sarkandaugavas treniņiem nākošie. No visiem, kas uz tiem puslīdz regulāri ieronās, viņi praktiski nenāk par labu tikai man un Viļumam, jo tikai mēs abi neesam spējīgi ievērot labus padomus, lai gan aiz dažādiem iemesliem. Mani vinnēja gan RRLiepiņš, gan Kaužēns, turklāt abi pārliecinoši (2:3 otrajā gadījumā skaidrojams tikai ar to, ka pāris strīdīgus momentus mēs izšķīrām par labu man). Kasparam gan saliku, bet viņa pirksti bija vēl savainotāki kā man, tā ka todien tas nebija rādītājs. No otras puses, viņš pat asiņojošs draudēja iznest otro līgu... kur galā palika zem vidusstrīpas, kamēr es ar grūtībām izpildīju akurāt savu minimumu, t.i. paliku virs tās.
Sensācijas aprobežojās ar Mihejeva netikšanu AL (augstākajā līgā, a jūs ko nodomājāt?). Spriežot pēc visa, viņa treniņu efektivitātes atlikšanas efekts grib strādāt kumulatīvi un pie tam iestiepies līdz bezgalībai (šodien man tieksme uz pārgudrību, sorī) un Sergejs joprojām gaida, kad viņš ieslēgsies. Pīsī - sekojošais otrdienas treniņš parādīja, ka efekts sāk parādīties, bet vēl ir nestabils.
Pie galdu novākšanas abi galvenie darītāji (pārējie trīs bija aizņemti ar pleju ofu spēlēšanu vai to apskati) izskatījās tik traģiski, ka mazais inčukalnietis Ralfs pažēloja mūs un piedāvājās palīdzēt. Es viņu nomierināju, ka mēs ar Kasparu esam krietni dzīvāki kā izskatāmies, bet strādājam kā rahītiski gliemeži tālab, ka mums nekur nedeg un vispār, nav vajadzības lieki kurināt entropijas sārtu.
Idejas par to, ka vajadzētu aizsūtīt uz PČ invalīdu izlasi, pašlaik izskatās tā: invalīdi vai viņu vadītāji nav izrādījuši īpašu interesi, un ja arī kaut kas būs, tad braucēji būs maijā "nejauši izvēlēti" ekskursanti. Mūsu prestižam tas nāks par skādi, bet ietekmēt to sistēmu mēs praktiski nevaram.
"Venden" vai nu mūsu attieksme pret viņu pudelēm piegriezusies, vai naudas žēl, vai abi kopā, bet sponsorēt viņi mūs vairs negrib un pašreizējais ūdens sacensībās ir pirkts par naudu. Nākošajā sezonā ieplānots cits hidrosponsors, kurš mūs vēl nepazīst.
Saskaņā ar cūcības likumu, ventilācija šoreiz bija... tikai efekts no tās parādījās par vēlu, kad izšķirošās spēles (vairāk kā pusei dalībnieku tās ir pirmajā kārtā, vairumam atlikušo - otrajā) jau bija galā. Un pie paaugstināta gaisa mitruma nekāds silikons nepalīdz. Nu bet vismaz galdu novākšana notika svaiga gaisa apstākļos, arī pluss.
Bez paziņojuma spēlētājiem nākamais posms tika pārcelts uz Burtniekiem ar sākumu, ja ticam saita kalendāram, 9:30. Amatieriem to vismaz pateica zālē, un pēc tam, kad tauta apstulbumā sāka prašņāt, kur tādi Burtnieki atrodas, saitā parādījās informējošs banneris. Tiesa, saita kalendārā vispār ir juceklis (piemēram, "Laimītes ripas" sākums visur tiek norādīts nepareizā laikā un iemesls ir acīmredzams: neviens to jaunās versijas kalendāru neskatās un tāpēc nezina, ka tur sarakstītas mūs kompromitējošas muļķības). Iespējams, ka sākums tomēr tiek plānots 10:00, taču ja tā ir, tad tas ir rūpīgi sargāts noslēpums, par kura eksistenci var uzminēt tikai no reģistrācijas lapas lasīšanas. Ja vien arī tur nekas netiks mainīts, nevienam nepaziņojot, kā pie mums pieņemts. Ja es būtu jauns dalībnieks, tad noteikti neierastos pie šādas nesaskaņotības. Rīdziniekiem būs vieglāk - viņiem tiek plānots autobuss (tas piestās arī Inčukalnā), tā ka sākuma laiks viņiem arī nav jāzina. Jāpiebilst, ka valmierieši - kur sākotnēji tika plānots pēdējais LK/AL posms - uz šo posmu kolektīvi neieradās vispār.
Foto:
90 ciešamākās https://www.facebook.com/media/set/?set=a.10202943226937609.1073742154.1711496710
100 amatieru https://www.facebook.com/pg/AmatieruLiga/photos/?tab=album&album_id=1832697780325125
260 visas kopā https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202942989491673.1073742153.1711496710 |
|
|
