| EBAL + LK 20/02/2016 |
[Feb. 28th, 2016|09:05 pm] |
| [ | music |
| | Пикник - Мракобесие и джаз | ] |
Veči, kad jums pēdējo reizi bijušas mēnešreizes?
Kopš nodibināta Amatieru līga, man tās ir reizi mēnesī. Sasaukt visus (nu jā, pagaidām es izdaros kā S.K-š, speciāli daudzus saucot uz turnīriem pa e-pastu vai sms, lai gan ceru uz nākošā gada vidu visus amatierus pierunāt pašus sekot dienu ritumam), salikt galdus, pierakstīt atnācējus, nospēlēt pašam un nenomirt nākamajā dienā... Atšķirībā no dažiem sportistiem, es parasti neesmu tik enerģijas pārpilns, lai to viegli paveiktu.
Un vispār no manas puses bija kļūda pašam spēlēt. Tehniski viss jau iet arī bez manis - sistēma ir iegrūsta, oponenti samierinājušies utt.,- bet tā tiek zaudēts kontakts ar AL vecākiem, gar kuriem nevienam, izņemot mani, nav daļas. Un bez vecākiem tā lieta neiet, mums pat starp profu mazajiem medaļniekiem ir tādi, kuri pat sev aizplīsušu nagu paši neprot nograuzt. Negribētos lieki pieminēt tos pirmsegīla ēras laikus, kad zāle bija zaļāka, meitenes mīļākas un Stiga vēl ražoja hokejus, uz kuriem nevarēja aiziet aiz vārtiem,- bet mēs bērnībā pratām tikt galā ar savu fizioloģiju bez medpunkta, šķērēm un antiseptikas. Ja mūsdienu bērni to neprot, tad viņi iet ne tajos pulciņos.
Iz uzstādes piedzīvojumiem. Ar patiesām skumjām pastāstīšu, ka par pagājušās reizes megadarbu - gumiju stūķēšanu paliktņos - mēs dabūjām nevis pateicību, bet izbrīnu, kur tādi auni piedzimst (ar vārdos neizsacītu mājienu, ka neskādētu mūs visus sterilizēt, lai neturpinātu šo ģenētisko līniju). Jāatzīst, ka šim viedoklim bija pamats - gumijas mēs tiešām sastūķējām šķībi, tā arī tagad stāv. No otras puses, mums nebija laika uz vietas izdomāt kaut kādas tehnoloģijas - mūs vienkārši pirmssacensību vakarā atnākušus nostādīja fakta priekšā, ka darba būs trīsreiz vairāk, kā plānots, un kā to pareizi izdarīt, nevienam nebija ne jausmas. Tā ka darījām, kā sanāca, citādi būtu jāspēlē uz nenostiprinātiem. Kaut ko laicīgi pateikt, protams, pie mums nav pieņemts.
Un starp citu, mums tiem Meduskoka paliktņiem pietrūkst normālu skrūvju - nākas lietot sliktus aizvietotājus. (Kam vajag, es jau pažēlojos.)
Kā parasti, Interneta reģistrācija nebūt nepalīdzēja iepriekš sagādāt nepieciešamo laukumu skaitu un tos atkal nācās pievest sacensību rītā no Inčukalna. No otras puses, šoreiz neieradās apmēram piektā daļa pieteikušos amatieru un neatnāca neviens nepieteiktais - šis obloms mums nedaudz atviegloja dzīvi, bet bišķi samulsināja manu vāro un viegli ievainojamo dvēseli, līdz pat asiņainas masu slepkavības tieksmēm.
Kā jau minēju, pats spēlēju, tālab tālāk galīgi zaudēju kontroli pār apkārtējo pasauli. Nekādus varoņdarbus turnīrā nesataisīju - bišķīt reitingu uzlaboju, bet tas točna nebija tā vērts. Apakšgrupā vispār, nervozēdams par AL, gandrīz izvēlos uz trešo līgu un rezultātā beigās nogāzu uz to Brenguli, uzvinnēdams viņu ar 5:4 - turklāt šķiet, ka rezultātu iespaidoja sparīgā un skaļā publikas līdzjušana man. Mani pašu tas praktiski neietekmē, bet Hugo pie šādas slimošanas pret sevi galīgi nebija pieradis. Līgā pakāsu visas principiālās spēles (Saveļjevam vispār ar 0:8), bet vietu tomēr ieņēmu virs sējuma, nemētādamies ar punktiem kur pagadās. Par otrās līgas līmeni šoreiz liecina jau tas, ka starplīgu p/o visi augšlīdznieki tapa izsisti jau pirmajā kārtā. Arī trešā līga šoreiz neatļāva amatieriem sevi tā piesmiet kā pagājušoreiz - vienīgi pagājušās reizes līderim Strupišam izdevās nopietni pretendēt uz vēl vienu triumfu vismaz grupā, bet Brengulis viņu apgāja ar vārtu starpību. Šoreiz gan trešā līga bija nedaudz stiprāka, gan vairs nebija tādas pretinieka nenovērtēšanas - un turnīru pieredze parādīja savu svarīgumu...
Turnīrā nebija pasaules otrā numura E.Caica, kurš iedomības lēkmē bija izaicinājis pirmo numuru uz maču sēriju un aizkūlies pie viņa uz Svjat-Petrogradu. Nevarētu teikt, ka kauns vien sanāca, bet kurš ir pirmais, līderis pierādīja.
...pie mākslas darba radīšanas neviens bērns necieta...
Plašas tautas masas uzklausa runas.
Māsa atnāca atbalstīt brāli.
Daļa kadru tika uzņemta iesildīšanās laikā.
Otrās līgas finālu izspēlēja Saveļjevu ģimene.
Federātu prezidents paredzami norāvās no otrās līgas apakšgala, bet nekrita tādēļ izmisumā. Patiesību sakot, viņš reizēm pakāš dāmām arī tad, ja tās iet pavisam pēdējā vietā, ko arī šoreiz apakšlīgā nodemonstrēja.
Inčukalna uzvarētājs skaidrojas ar Skrundas līderi.
Īpaši jukušiem - viens no Sīļa - Miglinieka finālsērijas mačiem: https://www.youtube.com/watch?v=ilsRbbKMYfQ
Visas bildes (over 100) - manā feisā.
Atsevišķi profu apbalvošana - šeit un amatieru apbalvošana šeit. |
|
|
