1. Laukumu uzstādīšana un apkope
Viss tālāk rakstītais attiecas uz firmas "Stiga" "Play-off" galdiem, kurus pārdod Latvijā un uz kādiem spēlē arī AL sacensībās. Citu ražotāju versijas netiek izskatītas, jo tās Latvijā ir pārāk retas. 2019. gadā sākts tirgot jaunu Stigas modeli "21", kura galvenā atšķirība ir labāk nostiprināti vārti.
Jauni galdi ir jāizsaiņo un jāsaliek saskaņā ar tiem klātpielikto instrukciju. Vienīgais izņēmums ir vārtos iekarināmais baltais plastmasas tīkliņš, kuru nelieto (turnīros un modelī "21" viņu bieži aizstāj ar speciāliem plastmasas deflektoriem). Labākai mehānismu darbībai vēlams to zobratiem galdiņa apakšējā pusē uzpūst silikona aerosolu (dabūjams autoveikalos), kurš uzlabo slīdamību un palēnina plastmasu nodilšanu. Ja galdiņa virsma šķiet slikti slīdoša, tai arī var uzpūst silikonu, bet jaunai virsmai tas nav vajadzīgs un sacensībām domātiem galdiem to nekad nedara. Figūriņas noteikti jāuzsprauž pirms silikona lietošanas.
Figūriņas spēles laikā reizēm ceļas augšup no saviem puļķīšiem un tās nākas nospiest atpakaļ. Ja tas notiek pārāk bieži, viņas var nostiprināt – rupjš, bet populārs un efektīvs paņēmiens ir notriept puļķīšus ar zobu pastu. Līmi nelietot.
Vārtu atveres paņēmienu treniņa laikā bieži tiek pilnīgi vai daļēji aizsegtas ar kartona gabaliem vai citu materiālu, treniņspēļu laikā tos noņem. Stipru metienu vai neuzmanīgas ripas izņemšanas rezultātā bieži no vietas pilnīgi vai daļēji izlec paši vārti, un vajadzētu patrenēties viņus noņemt un ātri uzlikt.
Riski inventāram spēles laikā rodas vai nu no mēģinājumiem aizvietot prasmi ar spēku, kas ir nepareizi (jo noved pie ripas kontroles zaudēšanas) vai no neuzmanības, kad turnīros stieņi tiek aizmirsti izbīdītā stāvoklī un kāds tiem uzskrien virsū un saliec (retāk tas notiek paša spēlētāja neuzmanības dēļ). Atliekt viņus ar pietiekamu precizitāti ir grūti un iesācēju spēļu galdus parasti pazīst pēc izlocītiem stieņiem. Sākumā turnīros nepieciešams bieži atgādināt: atej no galda – iebīdi stieņus!
Pēc spēlēm/treniņiem galdus var neizjaukt atpakaļ, bet uzglabāt tāpat, apklājot, lai nesaput – putekļi kopā ar silikonu ir nevēlams savietojums, kurš regulāri jānoslauka ar lupatu, ja galdu uzglabā neuzjauktu.
Dažos gadījumos mājās var veikt efektīvu remontu (piemēram, pielīmēt ar superlīmi nolūzušu figūriņas kāju), tomēr biežāk izdodas tikai pagaidu risinājumi. Piemēram, ja spēlētājs ar spēku rauj stieni uz sevi, viņš var izraut to no zobratu mehānisma, kurš griež figūriņu – un lai gan stieni kopā ar vienlaikus izkritušo zobratu var tur iespiest atpakaļ, stienis vairs nebūs tik drošs kā bija. Vienīgais drošais veids, kā panākt inventāra drošumu, ir iemācīties spēlēt ar veiklību, nevis spēku. Labāk, ja uzreiz ir pie rokas rezerves galds, no kura noņemt vietā stieņus kopā ar zobratu mehānismu (figūriņu un gumijas uzgali pirms tam noņem, izvelk mehānismu no renītes uz galdiņa lejaspusi, ieliecot vidusdaļā galdiņa plastmasu un pie tam neliecot mazos viegli lūstošos mehānisma tureklīšus, un tad izvelk to kopā ar stieni) – tas ir diezgan ātri, kad priekšā cita galda paraugs, kā jāizskatās galā, bet vēlams kādam iepriekš drusku patrenēties noņemšanā un uzlikšanā, lai nav jāsvīst krīzes situācijā. Tas pats sakāms par laukuma kājiņu un vārtu noņemšanu un uzlikšanu. Grūti labojama ir vārtsarga nūjas salūšana, tādēļ turnīros ir figūriņu rezerve.
Kreisā uzbrucēja stieņa konstrukcija ir sarežģītāka kā citiem, un ja tas izraujas no atsperes, labošana prasa fizisku spēku, lai uzgrieztu viņam atsperi atpakaļ.
Turnīros spēļu galdus parasti piestiprina zem viņiem esošajiem soliem. Vieglākais risinājums tam ir divpusējā montāžas līmlenta, taču tā atstāj lipīgas pēdas uz soliem – tādēļ ne vienmēr pielietojama vai prasa nomazgāšanu. Saprātīgi spēlējot, piestiprināšana nav obligāta, taču saprāts nāk ar laiku. Latvijā tiek ražoti arī speciāli statīvu soli galda hokejam ("Meduskoks"), uz kuriem spēlē Amatieru Līgā un lielā reitinga turnīros. Mājās es ieteiktu tomēr līmlentu. Vai, kā daži dara, izurbt galdā mazus caurumus kājiņu galu ievietošanai (ar vai bez gumijām).
Solu augstumu zem spēļu laukumiem oficiālās sacensībās atzīst par normālu 70-80 cm robežās, taču mazākajām klasēm vajag lietot pietiekami zemus solus, lai tie nodrošinātu laukuma pārskatāmību. Lai gan sacensībās tiek pieļauts spēlēt ne tikai stāvus, bet arī sēdus, Latvijā tas tiek darīts tikai izņēmuma gadījumos.
Sandis Kalniņš
Inventāra nomaiņa, kopšana un veicamie uzlabojumi.
Šajā sadaļā mēs aplūkosim, kādā veidā var veikt papildus rezerves daļu nomainīšanu, kā labāk kopt spēli, lai tā kalpotu ilglaicīgāk un kas būtu jāuzlabo spēlē no tās iegādes brīža.
1. Kāju uzstādīšana. Kāju uzstādīšana ir nedaudz sarežģītāka, kā pārējie veicamie uzstādījumi. Laukuma korpusa turētāja galā atrodas kāju stiprināšanās vieta. Kājas galā ir 2 izvirzījumi – tos jāiebīda laukuma korpusa turētāja renītē un jāvelk uz augšu pāri laukuma korpusa apakšējai izvirzītajai malai.
2. Vadības korpusa noņemšana un uzstādīšana. Vadības korpuss ar dubultaustiņu palīdzību tiek noturēts renītē, pa kuru tas tiek slidināts. Lai varētu vadības korpusu izņemt no renītes ar pirkstiem viena no renītes malām uzmanīgi jāpaceļ uz augšu vai leju, tādā veidā var atbrīvot vienu vadības korpusa pusi un brīvi to izņemt no renītes. 33 attēlā var redzēt, kā kreisās renītes puse tiek pacelta uz augšu.
3. Kontakta stieņa izņemšana. Lai no spēles korpusa izņemtu kontakta stieni, vispirms ir vadības korpuss jāizņem no renītes un jānoņem gumija – tad kontakta stienis tiek bīdīts korpusa virzienā cauri kontakta stieņa caurumiem, kuri atrodas abos laukuma galos. Kontakta stieņa caurumi ir vieta cauri kuriem tie iznāk no spēles korpusa. Caurumu diametrs ir tikai dažus milimetrus lielāks nekā kontakta stieņiem. Tas ir nepieciešams, lai stieņiem nebūtu pārlieku liela vibrācija. Lielākas vibrācijas gadījumā figūriņas ir grūtāk vadīt, kā rezultātā vairs nevar precīzi izpildīt kombinācijas.
4. Vadības korpusa nomaiņa. Ja ir pieejamas rezerves, tad var nomainīt arī sabojāto vadības korpusu. Vispirms attiecīgais kontakta stienis ir jāizņem no spēles korpusa. Vadības korpuss tiek atliekts nedaudz atpakaļ un noņemts no kontakta stieņa gala, tad vadības korpusu pārceļ pāri zobratiņam (attēlos), kurš atrodas uz vadības kontakta stieņa un pa stieni bīda to līdz otram galam. Otrajā kontakta stieņa galā, lai noņemtu vadības korpusu vispirms ir jānoņem gumija. Tādā paša veidā, tikai pretējā virzienā, tiek uzlikts jauns vadības korpuss.
5. Laukuma virsmas tīrīšana. Lai laukuma virsma saglabātu sākotnējo slīdamību, to vajag tīrīt. Ja spēles laukums atrodas mitrā telpā, tad tā virsmu pirms nodarbībām vai sacensībām vajag rūpīgi noslaucīt ar sausu salveti. Ja iespēju novietot galda hokeja spēli sausā un siltā telpā nav, tad laukumu līdz nākošajai reizei var apklāt ar segu vai citu materiālu. Ja laukuma virsma ir netīra un putekļaina, tad sākotnēji to var nomazgāt ar jeb kuru mazgāšanās līdzekli uzmidzinot to vairākās laukuma virsmas vietās un to notīrīt. Ar otro piegājienu, laukuma virsmu būtu vēlams noslaucīt atkal ar sausu salveti. Laukuma tīrīšanu var redzēt attēlos. Laukuma virsmu nedrīkst smērēt ar līdzekļiem, kuri veicina papildus slīdamību. (Red. piez. - pēdējais teikums attiecas uz sacensībām domātiem galdiem. Mājās, ja veca virsma slikti slīd, tas ir pieļaujami.)
6. Spēles inventāra ieeļļošana.
6.1. Zobratiņu ieeļļošana. Lai spēlētājiem ātri vien nesāktu sāpēt pirksti no intensīvas kontakta stieņu griešanas ap savu asi un lai varētu precīzāk izpildīt kombinācijas, zobratiņu darbību var padarītu kvalitatīvāku uzsmidzinot uz tiem parasto silikonu.
6.2. Renes sliedes ieeļļošana. To pašu procesu var veikt ieeļļojot renes sliedes, pa kuru tiek slidināts vadības korpuss. Lai kontakta stienis kustētos pa to ātrāk un berz berzes, ir nepieciešams uzpūst silikonu uz salvetes un ar to rūpīgi iesmērēt sliedes ceļu.
6.3. Kontakta stieņu ieeļļošana. Tādā pašā veidā silikonu var iepūst kontakta stieņu caurumos. Pēc intensīvas kontakta stieņu bīdīšanas caurumi ar laiku izdilst, kā rezultātā zūd kombinācijas precizitāte. Nedaudz silikona caurumos samazinās to izdilšanu.
7. Līmeņu regulēšana. Bieži vien no rūpnīcas konveijera nākušajam spēles laukumam ir brāķi, kurus var novērst. Viena no lielākajām nepilnībām ir spēles laukuma virsmas nevienmērīgais līmenis. Bieži vien gadās, kad vienā pusē renes sliedes augstums ir par vairākiem milimetriem augstāks, līdz ar to ripu nevar tai vietai pārbīdīt pāri un spēles kvalitāte zūd, jo nevar izpildīt kombinācijas. Lai novērstu šo defektu, uz zemākas renītes sliedes puses var uzklāt vienu vai vairākus smalki sagrieztus papīra gabalus, kas izlīdzinās līmeni un ripa varēs brīvi slīdēt pāri brāķētajai vietai.
8. Vārtu bedre. Vārtu bedre pēc ITHF standartiem ir pārveidota. Lai procentuāli palielinātu ripas palikšanu vārtu bedrē, cietā plastmasas vārtu bedre ir izgriezta un tās vietā ir ielīmēts audums. Audumam vajadzētu būt gaišā krāsā. Vārtu bedres auduma aptuvenie izmēri ir 14x17cm. Audums ar līmes palīdzību tiek pielīmēts pie režģa konstrukcijas tā, lai tas netraucētu kontakta stieņu darbībai un lai no turienes būtu salīdzinoši ērti izvilkt ripu.
Īpaši tehniski advancētiem inventāra uzturētājiem:
1. НАЙДЕНО РЕШЕНИЕ ПРОБЛЕМЫ СЕЗОНА — ВЫЛЕТАЮЩИЕ ЖЕРДИ
2. ПРАВИЛЬНАЯ ПОДГОТОВКА ПОЛЯНЫ. |
