| Komentāri pie AL |
Jan. 19th, 2016|06:33 pm |
Atvainojos visiem par vēlo aprakstu AL pirmajam posmam, bet tā sanāca, ka pēc turnīra uzvēlās psiholoģisks nogurums.
Rezultātus visi var izlasīt saitā http://galdahokejs.lv/al, tā ka tos sevišķi neapcerēšu.
Vispirms par priekšvēsturi. Nepieciešamība pēc turnīriem, kuros nepieredzējušie spēlētāji varētu spēlēt savā starpā, neciešot sagrāves no stiprajiem, kļuva acīmredzama jau ap 2003. gadu, taču neviens nebija gatavs noņemties ar vajadzīgās sistēmas izveidi - trūka visa veida resursu, un potenciālais ieguvums šķita par mazu. Tādēļ viss aprobežojās ar skolēnu turnīriem Rīgā reizi gadā (labākajos gados ar atlases sacensībām citās pilsētās), ar ko, protams, galīgi nepietika dalībnieku entuziasma uzturēšanai.
Daudzos sporta veidos šādu problēmu risina, izveidojot līgas ar pastāvīgu sastāvu, taču mums šai lietā, šķiet, vēl nav izārstētas 2001. gada morālās traumas, kad mums bija augšlīga, taču tās spēlētāji ieradās uz turnīriem kā ienāca prātā. Kopš tā laika visas mūsu lielās sacensības notiek, pielāgojoties reāli atnākušo skaitam: sākumā visiem kopā izspēlējot apakšgrupas un pēc to rezultātiem pēc nepilnas stundas pārtraukuma sadaloties pa līgām. Pāris reizes Rīgas Kausā ir no rīta mēģināti iepriekšējas atlases turnīri, bet sasteigtās organizācijas dēļ tie pārlieku kavēja galvenā pasākuma norisi.
Pēdējos gados spēlētāju klases atšķirības samilza arī augšā - abi mūsu labākie spēlētāji aizvien retāk piedalās turnīros, kur viņiem jāspēlē ar vājiem pretiniekiem. Faktiski jau izveidojušās ne tikai klases atšķirības, bet pat līgu psiholoģija, tā, otrajā līgā spēlētāji parasti noteikumus traktē vienkāršāk un mazāk stingri nekā pirmajā. Vienlaikus sāka attīstīties jaunu dalībnieku piesaistes un treniņu sistēma, kurai vajadzēja savas sacensības - lielturnīri daudziem vēl bija par smagiem. Pēc vairākām kļūdām, ļaunākā no kurām bija bērnu turnīru spēlētājus izdzīt caur Rīgas kausa gaļasmašīnu un tālāk viņus ignorēt līdz nākamajam gadam, izdevās sarunāt ar oponentiem kaut vai kādas Amatieru Līgas izveidi. Pie tam sadūrās trīs vienlaicīgi nerealizējamas koncepcijas: komerciālā - par masveidīgu bērnu-jaunpienācēju iesaisti Sarauj tipa atsevišķā līgā, administratīvā - par jebkādu spēlētāju piesaistīšanu tikai esošās reitinga turnīru sistēmas ietvaros un faktiski vienkārši vēl vienas nelielas stiprāko bērnu līgas pievienošanu lielajiem reitinga turnīriem, un manējā, kas orientējās uz mūsu kādreiz ignorēto pavājo spēlētāju izsaukšanu no aizmirstības un atdalīšanu no reitingotajiem. Principā bija skaidrs, ka AL tiks bāzēta uz pirmā varianta, taču kopējas laika trūkuma radītas histērijas apstākļos ("Šef, vsjo propalo!!!" (C)) man kā formāli atbildīgajam izdevās izspiest šo to no paša plānotā, toties administratīvā resursa pārstāvis savukārt spēja uzspiest daļu savu priekšstatu jau turnīra laikā. Jā, tās ir mūsu iekšējās problēmas, bet viņas jau cik gadus ietekmē visu ap galda hokeju notiekošo. Protams, visa šī gulbja, vēža un līdakas transporta kompānija vilka vezumu dažādos virzienos, bet svarīgi, ka šoreiz vismaz bija ko vilkt.
2015. gada novembra beigās notika kārtējais Rīgas skolēnu Sarauj turnīrs, kura sportiskā vērtība pielīdzināma kvadrātsaknei no mīnus bezgalības, toties propagandistiskā vērtība ir milzīga - virs 500 dalībnieku, tas jums nav krupja šķaudiens. Uzvarētājiem un visiem, kas patika grupu vadītājiem, izsniedza ielūgumus uz Rīgas kausu un vēl neeksistējošo Amatieru līgu, turklāt sistēma bija izstrādāta tik absurdi, cik vien iespējams. Nedēļu pēc Rīgas kausa jau bija skaidrs, ka AL jāsāk no nulles un pēc iespējas distancējoties no visa iepriekš notikušā, turklāt iepriekšējā jucekļa dēļ dalībai visiem sākumā jābūt bezmaksas. Vienīgais, ko mums bija devuši iepriekšējie turnīri, bija daļas spēlējošo skolēnu kontakti. 10. decembrī es izvirzīju AL koncepciju un 11.- nolikumu (detaļas - te ), kurš visumā pēc nedēļu ilgām ķildām (viena sēde un ap 100 vēstuļu apmaiņas starp mani un valdes locekļiem) tika pieņemts, neraugoties uz manām eksotiskajām idejām dalīt AL grupas pēc vecuma (lai izvairītos no psiholoģiskā spiediena - pieredzējušos juniorus tas praktiski neietekmē, bet ar amatieriem ir citādi), neievērojot faktisko spēku, un pievienot uzvarētājus profu lejas līgai, sašķeļot to apakšgrupās. (Diemžēl, netika pieņemts mans priekšlikums atbrīvot labākos profus no pirmā posma spēlēm, lai viņi kontrolētu amatierus spēļu laikā - rezultātā mums nebija ne attiecīgo profu viņu pašu turnīrā, ne pienācīgās amatieru pieskatīšanas.) Pēc desmit dienām ķildnieki bija izsmēluši savu argumentāciju un saitā tika izziņota reģistrācija. Par pirmo reģistrēto amatieri kļuva Ance Migliniece.
Man nevēlamo nolikuma izmaiņu dēļ es vadījos no fakta, ka pirmajā reizē mums vajadzētu ne vairāk kā 90 dalībnieku (par maksimumu bija nozīmēti 120), tādēļ biju piesardzīgs ar cilvēku aicināšanu. Aprobežojos ar elektronisku spama kampaņu. Rezultāts - 76 dalībnieki, ja todien nebūtu īpaši auksts rīts, varbūt sanāktu arī visi 90. Protams, ja viņiem jau nebūtu iepriekšējas informācijas no "Sarauj" laika, saaicināšanai nāktos darboties enerģiskāk. Vienalga tas bija vairāk kā atnāca uz Rīgas čempionātu - minētajam turnīram ir apšaubāma reputācija neparastās izspēles formulas dēļ, un daļa profu pat izvēlējās atnākt paskatīties uz saviem un svešajiem amatieriem, bet RČ nespēlēt. No otras puses, tādēļ arī viņa nebija žēl, sākot ar viņu eksperimentus ar AL, un otrajā kārtā pat novest viņa dalībnieku skaitu līdz rekordam ar amatieru palīdzību.
Pats turnīrs nogāja visumā veiksmīgi. Tomēr saskaņā ar savu paradumu koncentrēties tikai uz mīnusiem (ja kāds nezin, es skaitos liels negatīvists) norādīšu tikai tos:
1. Tehniska kļūme - spēļu laikā salūza laika signālus atskaņojošā kaste. Pieredzējušākie šādu turnīru vadītāji Sternāta personā uzreiz sāka savu grupu vadīt pēc hronometra, uzspļaujot visai tehnikai. Pēc mazas mocīšanās par lojalitātes tēmu pret pārējo tiesnešu kolektīvu es viņam pievienojos, bet citi grupu vadītāji nepaspēja noreaģēt. Galu galā visus novadīja centralizēti Intars ar tiesneša svilpi, bet pārtraukumā tika fiksi nopirkts vietā jauns verķis. Labāk jau būtu uzreiz pieņemt principiālu lēmumu par to, kas šādās reizēs jādara, jo kavēt sīkos uz 10-15 minūtēm, kamēr kāds izdomās, ko darīt, ir riskanti kopējai kārtībai.
2. Esošie tiesnešu resursi bija izplānoti neracionāli, tādēļ trīs vecākās no sešām grupām palika bez tiesnešiem spēles laikā (lai gan katrs no mums visnotaļ varēja pieskatīt pa divām grupām) un tajās vēlāk bija atzīmēta blēdība - spēlēšana cita dalībnieka vietā, gan bez rezultatīvām sekām. Un tā kā pirms turnīra no galvenā tiesneša mutes izskanēja pilnīgi negaidīts un absurds paziņojums negriezties pie tiesnešiem spēles laikā (kas viņam tobrīd uznāca - neizprotu, bet nevarēju taču sākt ķīviņu visas publikas acu priekšā, īpaši tādēļ, ka pats atdevu viņam runāšanas iniciatīvu savas sliktās dikcijas dēļ), tad kaut ko labot pēc turnīra bija par vēlu, nācās aprobežoties ar mutisku iebaidīšanu par iespējamu mūža diskvalifikāciju. "Zvaigžņu karus" par vietām un rezultātiem lai rīko profu līga, mums ir citi mērķi.
3. Daļa spēlētāju nezināja noteikumus. Uzskatu, ka vienkāršotie noteikumi jāizliek LGHF oficiālajā saitā blakus pilnajiem un lai ITHF ar saviem pārlieku sarežģītajiem noteikumiem iet ieskrieties. Pēc tiem pasaulē spēlē daudz ja divdesmit cilvēku un ne jau pret amatieriem.
4. Iecerētā tūlītējā AL apbalvošana aizķērās - dalībnieki bija aizgājuši pārtraukumā, bet dažas labākās meitenes vispār prom, jo neiekļuva starp labākajiem savās vecuma grupās (neviena netika augstāk par 6. vietu). Balvās gan bija tikai diplomi (es tā izlēmu, jo bezmaksas turnīrā nav ko izlekt), bet tomēr.
Objektīvi priekš pirmās reizes tas viss bija normāli, bet žēl, ka vairumu kļūmju būtu iepriekš novērsusi labāka saskaņotība mūsu vadošajā darbā.
Par tīri sportisko pusi. No šī viedokļa var tikai priecāties: nekur netrenētie stiprākie amatieri, pievienoti trešajai līgai mācību nolūkā, paņēma tur divas pirmās vietas. Kurš kuru te mācīs? Tomēr ar tālāko amatieru rezultātiem pie profiem (lai gan puse līgas tāpat bija stiprākie amatieri) gāja jocīgāk. AL 3. vieta - tikai 21. trešajā līgā, ceturtā - 38., piektā - 36., sestā - 40. Tikmēr AL 26. vieta trešajā līgā paņēma 9. vietu. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka mazākie spēlētāji, veiksmīgi cīnījušies grupu turnīros, vienkārši jau bija noguruši. Tādēļ deviņi no desmit pēdējiem trešajā līgā bija no amatieriem un arī desmitā - bērna vecumā.
Visādas sīkdetaļas ap turnīru:
### Kā tas gadījās, kā ne, bet pirms turnīra visas gumijas bija izrautas no koka kājām un glīti saliktas maisiņos. KĀDĒĻ, B...??? Mēs bijām tik laimīgi stūķēt viņas atpakaļ - ar mātes vārdiem neizteikt. Roka vēl tagad sāp, un ja sestdien būtu jāspēlē, neesmu drošs, ka to varētu. Citiem arī bija problēmas ar šo izpriecu un spēli nākamajā dienā.
### Galdu licēju komanda, kā parasti, strādāja atbilstoši temperamentam - EB&KV lēni un pacietīgi, AZ&VS ar pārtraukumiem, bet darba momentos ar augstāku derīguma koeficientu nekā minētie, EM kā priekšnieks ņēma sarežģītākos procesus.
### Vispār mans sākotnējais plāns neparedzēja nekādu datoru lietošanu Amatieru līgā - mani pārliecināja, ka tiesnešu rokas vadībai pietiks. Pēdējā brīdī izrādījās, ka tā vis nav, un nācās Intaram mesties mums palīgā. Nākošajā reizē šai problēmai jābūt atrisinātai normālākā veidā.
### Vispār koordinācijas problēmas un mēģinājumi kaut ko nokārtot aiz citu muguras pirms turnīra bija galvenais nedrošības faktors pasākuma organizācijā. Mums te ir galda hokejs vai Santa-Barbara?
### Manas prasmes strādāt ar datoru daudzi pārspīlē manu I-aktivitāšu dēļ. Visa tā procesā Intaram nācās man skaidrot, kā Ekselī salikt cilvēkus pēc alfabēta...
### Tā kā nācās dzirdēt ne mazumu vecāku žēlabu par bērnu nekā neprašanu, man šķiet, ka būs vien jāuztaisa Interneta pašmācība, kā uziet spēlē līdz otrajai līgai (tālāk es pats neprotu). Un tik steidzīgi, cik vien mans intelekts to atļaus. Citādi mums te ir kaudze ļaužu ar, es atvainojos, augšējo ekstremitāšu rektālu dispozīciju.
### Pasaules reitingā trūkst spēlētāju bilžu un kontaktu (un kas ir, tie aizvēsturiski). Domāju, ka februārī vajadzētu visus sabildēt, kuri fiziski nepretosies.
### Pēc turnīra, kā vienmēr, palika kaudze fotogrāfiju. Te ir Intara bildētās , un te ir manu albumu kolekcija pa grupām.
### Ja kādam tas aktuāli, tad jauns GH laukums pašlaik tiek tirgots par 59€. Ja ir aizdomas, ka bērni vienalga bezjēgā salauzīs, tad var turnīros lētāk sarunāt lietotu pie galvenajiem organizatoriem. Pašlaik tiek gatavota jauna partija ar virsmām, uz kurām būs mazāk tumšu reklāmas plankumu, kuri uz pašreizējiem galdiem traucē saskatīt ripu.
### Amatieru Līgai tiek plānots jauns logo, jo tagadējo es ceitnotā uz ātru roku uzcepu peintā, lai būtu kaut vai kāds. Pagaidām notiek ne visai sekmīgi mēģinājumi ieskaidrot dizaineriem, ko mums vajag.
Nākamais turnīrs - 20. februārī, pēc analoģiskas shēmas. Līdz tam laikam mums šis tas jāizlabo, lai nebūtu to problēmu, kurām nevajadzēja būt arī šoreiz. |
|