| Budists un depresija |
[Oct. 26th, 2015|01:22 am] |
Depresija: - Tu nekas neesi.
Budists: - Paldies par komplimentu.
D.: - Tava dzīve ir tukša, tajā nav nekā laba.
B.: - Ja viņa ir tukša, tad viņā nav arī nekā slikta. Sanāk, ka esmu brīvs.
D.: - Nav mīlestības. Nav labestības. Nav prieka.
B.: - Protams. Dotās esamības ietvaros pastāv tikai uzbāzīgas ilūzijas, kuras diktē cilvēciskais ego. Mēs paši viņas radām.
D.: - Pār visu pasauli samilzušas ciešanas.
B.: - Bet bez prieka nevar būt arī ciešanu.
D.: - Tu nomirsi, tā arī neiepazinis Patiesību.
B.: - Atradusi ar ko baidīt! Priekšā vēl tik daudz dzīvju....
D.: - Apkārt kari, meli, riebums un kārdinājumi, Zeme ieslīgusi pašas sūdos. Cilvēcei nav izredžu...
B. : - Kosmoss ir grandiozs, un lai kas viņā nenotiktu - tas notiek Visuma harmonijas vārdā. Mūsu dvēseles - tā ir tīra enerģija, kas agri vai vēlu, tā vai citādi, atbrīvosies no esības smagnes un izgaisīs nebūtības bezgalībā.
D.: - Nu tevi nahuj.
(Zagc internetos) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
