| "Laimīte", apurīlis |
[Apr. 29th, 2015|02:13 pm] |
| [ | music |
| | Laine - Nuud on mul muusika | ] |
  
Un tā, cungi, dāmas un šīm kategorijām pielīdzinātie, pienācis laiks kārtējai atsukaitei par "Laimītē" notiekošajiem treniņiem ar acij nebaudāmām tabulām. Nu jā, man slinkums viņas pārtaisīt eksucelī.
Kā jau esmu minējis, šādos treniņturnīros rezultāti stiprajā galā ir visai nosacīti. Un vājajā galā stipri atkarīgi no spēka daudzuma - tā, mēs redzam, ka riņķa spēles es Aldim pakāsu divas no trim, pirmo sēriju vinnēju cīņā ar 4-2, bet otrajā sērijā vnk iznesu ar 4-0 un vārtu starpību 30:5.Tas ir tīri fiziskās un morālās izturības, nevis prasmes jautājums. Prasmes viņam ir vairāk. Vienā spēlē man sērijā izdevās arī Sandim atgādināt, ka neesmu vēl pavisam nosprādzis, bet tas arī bija fizikas jautājums - es spēlēju tādā tempā, kuru pat viņš neizturēja, bet tādā garā manis vairs nepietiek pat uz divām spēlēm pēc kārtas, kur nu vēl sēriju.
No aizvēsturiskiem papīriem. Diploma sagatave laikos, kad ar datoriem vēl bija problēmas un ar roku visu kaligrafēt priekš kseroksa bija vienkāršāk.
Nepanesamais esības vieglums.
Vispār jau uz treniņiem pirms LČ ierodas apvainojoši maz tautas. Visi, kas nav redzami bildē, izņemot mani,- loši. Šveiciešu tautas sakāmvārds "trenētam trenēties - tikai pārtrenēties" (© sporta komentētājs) strādā tad, kad runa ir par tiešām trenētiem.
Treniņš notika čempionātam pietuvotos apstākļos - pie tukšām tribīnēm.
Pirmoreiz Aldis ne tikai nonesa mani riņķī visās spēlēs, bet arī uztaisīja man pārliecinošu prezultātu - 7:0. Sērijā es atriebos, bet vienalga savstarpējo kopējā v/att viņam bija labāka. Drusku mani kretinēja arī viena pirmsturnīra treniņspēle, kurā Edgars mani nonesa ar 18:1. Izskaidrojums gan vienkāršs - kā jau minēju, kad Belševicam krīt, tad tur nekāds Caics neko nevar padarīt. Tad lūk, analoģiski, kad Caicam krīt, tad arī pats Belševics tur nekā nevar padarīt. Haļava, kungi ;)
Atlika mierināt sevi, ka labāk vienreiz pagrūst 0:10 kā desmitreiz 0:1.
Vispār jau bieži var redzēt, ka mani stiprie nes ārā baigāk kā Aldi, bet tas vairāk balstās uz to, ka tie viņam cer kaut ko iemācīt un spēles laikā rāda un padomo, kamēr man kaut ko iemācīt jau ir bezcers un atliek tikai sacensties savā starpā, kurš man vairāk salādēs vai kurš no manis neielaidīs. Vismaz par mani nav jābaidās, ka man tas sagraus psihisko stabilitāti un pašcieņu, kā par jaunākiem vai jaunpienākošiem ļaudīm, tā ka var brīvi dragāt uz morālu iznīcināšanu.
Tiesa gan, viens potenciālais patologoanatomu paziņa vienreiz uzprātoja dot Aldim padomus arī tad, kad es pats ar viņu spēlēju sēriju un, tos izmantodams, Aldis vinnēja. To es tam gudrelim vēl atcerēšos :D
Plašai publikai feisā un ŽŽ es tādas qualitātes bildes parasti nerādu, bet te - kas ir, to lieku.
Riņķī pret Sandi - 5:6 un 6:6. Ir viņam tāda skāde - ja neiet uzbrukums, sākas tiepīgi mēģinājumi tomēr iedzīt iekšā neejošo paņēmienu, nevis pamēģināt ko citu no sava plašā arsenāla. Dabiski, es tādu vienveidību sāku biežāk pārķert, un klases pārsvaru sāk nolīdzināt pieredze un lielāka vēlēšanās vinnēt. Normālos apstākļos jau viņš man dzen iekšā atbilstoši reitingam.
Traģiski arī, ka pagrūdu Aldim abus overtaimus. Tikai nesakiet man, ka viņam ir cietāki nervi!!!
Iegadījās pāris minūtes pret Sīli uzspēlēt, noturējos uz nullēm - viņš bija aizmirsis, ko ar mani darīt. Mani jau viņš pilnās minūtēs paspētu pielauzt, bet vispār tas viņam ir bīstams simptoms - treniņi ar vienu vien pretinieku ir riskanta būšana.
Raivīša šmucīgie rezultāti todien skaidrojami ar viņam bieži uznākošo pofigu, kas todien sita rekordus.
Kaspars, šķiet, spēj vinnēt tikai psihojot, bet kad sāk emocionēt - tad iet jautri. Žēl tikai apkārtējo. Tikai vūvūzelu mums tur pietrūka, citādi Aptiekielas izbraukuma sesija.
Vienīgais interesantais todien bija Edgara reakcija uz vispār parastu gadījumu, kad es atkal kādam ietriecu pa taisno ar savu centra vārtsargu - šoreiz viņam. Viņš pēc tam pusspēli blenza uz laukumu ar skatienu, kura tukšumu varētu apskaust pat aklā zarna, bet tas viņam netraucēja dusmīgi lādēt man iekšā savas atriebības apliecinājumus.
Lai arī kāda mana bilde būtu uz vietas (citādi kas tas par personības kultu, kāmīšiem jāsmejas) - es mājupceļā.
|
|
|
