| Visādi GH krikumi |
[Apr. 10th, 2015|04:05 pm] |
Visi, kam nav slinkums, gatavojas politkorektuma čempionātiem: šai vīkendā ieplānoti čempionāti visādās "nominācijās" - maziem, lieliem, sprāgušiem, zīdaiņiem un vājajiem izdzimumiem, un pēc tam - komandu čempionāts, pret kuru pat organizators izturas ar neslēptu nicinājumu un iekortelē to tad, kad spēlēt jau vairs gribās ne katram. Ja organizatoriem būtu saprātīga attieksme, būtu vieglāk pierunāt dažu sen neredzētu personu piedalīties vismaz dāmu čempionātā, kurš solās būt pagalam traģisks dalībnieču trūkuma dēļ. (P.S. - man zināms, ka dalībnieku skaitu ietekmēja arī reģistrācijas pāragrā beigšana. Izmisumā nācās sasaukt potenciālos dalībniekus reģistrēties jau pēc tās beigām. Interesanti, kā būs ar dalības maksām šiem nelaimīgajiem.)
Un taisos es ierasties tur galvenokārt naudas un konfekšu pēc. Nu jā, es ceru uz kādu konfekti invalīdu vecmeistaru nominācijā. Kas gan nemaina sajūtu kā Paralimpiādē - vienalga vai tu vinnē vai zaudē, tu tā kā tā paliec kroplis.
Parasti es nelamāju turnīrus jau iepriekš, bet ilggadīgā pieredze māca, ka nekas netiks mainīts. Tā ka man ir tikai vārdi, kurus audzināti vīrieši nelieto dāmu, bet audzinātas dāmas - vīriešu klātbūtnē.
- Par turnīru organizāciju - šitā izskatās mani noteikumi pat ne amatieriem, bet nejauši sanākušiem spēlmaņiem.
- Vēstures lappuses. Kāds sens turnaments zaļā dabā pie Juglas ietekas Ķīšezerā.
- Lai gan grūti saskatīt, bet mani rezultāti ar Caicu izskatās pagalam dīvaini - 5:3, 9:7, 4:9. Protams, pirmā uzvara bija gūta pretinieka režīmā "ta viss pofig, pēdējā pusminūtē sametīšu tam losim cik tik gribēšu", bet otrā... redziet, reizēm Belševicam KRĪT. Apmēram vienā spēlē no 20. Un tad tur arī nekāds Caics neko nevar padarīt.
- Vietu kārtību stipri ietekmēja ierašanās laiks, bet akts paliek fakts - pamatīgi uzvilcies Viļums izplēsa sev trešo vietu, un mani apgāja arī Aldis (kas vispār gadās nereti). P/o pārus Edgars salika pēc saviem ieskatiem (t.i. pēc reitinga), cita starpā vēlēdamies noskaidrot, ko ņemt komandā - RM vai EL.
Mazliet smieklīga sanāca mana sērija ar Kasparu - viņš mani tiktāl provocēja uzspēlēt uz rezultātu, nevis kaifa dēļ, ka es "pēc radioklausītāju vēlēšanās" pirmo spēli tādā režīmā arī aizvadīju. 6:0 manā labā. Kaspars pārbīlī elsa, ka ar tādu spēli es pastāvīgi pa augstāko līgu vien grozītos. Es atcirtu, ka zinu, izsaukdams ar to daža apkārtējā smieklus. Bet tā nu tas ir - es varu spēlēt daudz efektīvāk kā parasti, bet ļoti negribu. Tas prasa pārāk daudz sacūkotu - nu kā lai zemākām būtnēm paskaidro? - karmas, dvēseles, morāles punktu, sauciet kā gribat, un galda hokejam manā dzīvē nav tik lielas prioritātes, lai es viņa dēļ sāktu vairīties no spoguļa. Es labprāt un ar baudu izšķiežu GH visus tobrīd esošos fiziskos spēkus, bet ne morālos. Tālāk jau viņš viegli vinnēja sēriju (ja neskaita vienu 9:2, nu bet tur man labi krita), jo es jutos jau parādījis savas iespējas un maz cepos par detaļām.
Atbildot uz kārtējiem ieteikumiem sākt trenēties GH un tā kļūt par stabilu augšlīgas iemītnieku, netērējot karmu - ja man kādreiz sagribēsies galda hokejā speciāli trenēties, es meklēšu nevis treneri, bet psihiatru.
- Šoreiz Kaspars izcīnīja pēdējo vietu un, atšķirībā no pagājušās reizes, atteicās ņemt tādus treniņturnīrus par pilnu :D Es tādu lietu nevaru atļauties - man rīt jāspēlē vecāžu grupā, un iedomība var dārgi maksāt. Pat Aldis mani otrreiz pēc kārtas apgāja riņķī, un ļoti maz ko dod apziņa, ka sērijā es viņu joprojām spēju salikt. Veterānos man vecuma radīto priekšrocību nebūs.
Nu un Edgars bišķi atgādināja man manu vietu - 14:1, 5:5, 11:0, 11:0, 6:0. T.i. sēriju vinnēja pilnīgi sausā un sameta man 14 - mans visu laiku antirekords.
Tā starp citu - varbūt tās bezjēdzīgās čempionātu prīzes (izņemot ēdamās) var pārdot viņu gādātājam atpakaļ vismaz par puscenu, lai pēc tam izmantotu otrreiz?
|
|
|
