| "Laimīte" u.c. GH vietas |
[Apr. 4th, 2015|04:13 pm] |
  
Kā jau daži īpaši intelektuāli šā bloga lasītāji nojautuši, arī pēdējās divās nedēļās Rīgas galda hokejs nav gulējis uz saviem stipri sakaltušajiem lauriem un, kamēr vienā kaimiņvalstī par galda hokeja pamatjautājumu kļuvis strīds, vai ir ētiski sodīt sportistus, kuri Internetā izlikuši blāķi video, kuros necenzēti nolamā savus pretiniekus (reizēm lasot lamas no papīrīša, kas manās acīs liecina par absolūtu kultūras trūkumu), mēs te veļam Sīzifa akmeni galda hokeja kalnā.
Jocīgie manas sērijas rezultāti ar Mucenieku skaidrojami drīzāk ar viņa vēlmi novest visas spēles līdz overtaimam nekā ar manu prasmi spēlēt. Tikai viņš nenovērtēja manu prasmi ielidināt kādu haļavu pēdējās sekundēs.
Papildpunkti pie vārdiem - vienas minūtes garo trešā riņķa spēļu rezultāti. Slinkums bija pierakstīt precīzāk.
Wot tā ir viena no problēmām ar Aldi (piektā rindiņa) - ja man sāk viņam krist iekšā, tad krīt kaudzēm. Reizēm tas izšķir vietu sadalījumu.
Edgars šai laikā bišķi pieslimis.
Ievērosim, šai dienā man 4 spēlēs ar Aldi - 0-2-2. Taču lielākos turnīros tā lieta izskatās pavisam otrādāk.
Lielie zaudējumi no Edgara skaidrojami ar viņa centieniem salādēt man nu jau 13 golus vienā spēlē (12 robeža jau sasniegta). Pagaidām es vēl efektīvi spirinos pretī, cik nu 10 golu ielaišanu var saukt par efektīvu spirināšanos...
Ķīpsalas izstāžu halle, kur šai vīkendā Atim ar Edgaru jādemonstrē galda hokeja lieliskums. Mani paķēra līdz palīgos uz uzstādīšanu gadījumam, ja sanāks daudz un tālu stiept, bet paveicās - viss bija tuvu. Gribētos gan piezīmēt, ka mūsu tehnoloģiskās iekārtas plakāta stenda veidolā ir bišķi sapistas skrūvju stāvokļa un deficīta dēļ un reiz tā huiņa nomauksies kādam uz galvas. Jā, apmēram šādi vārdi atbilst situācijai.
Jūsu padevīgais skrūvē "Meduskoka" produkciju.
Komplektā ar galda hokeju nāca arī galda teniss, kā morāli un vizuāli līdzīgs sporta veids.
Vienkājis un deflektors.
Vēl šai vīkendā notika skolēnu sacensības Ziemeļblāzmā, 46. vidusskolā. Kadrā jūsu padevīgais demonstrē, kā pareizi jānes skolas sols, lai nenolauztu koka detaļas.
Vispār nekādas lielas jēgas no tā turnīra nebija, jo pie organizācijas bija pielaista parastā iesācēju kļūda - neprasot zinošākiem cilvēkiem, vienlaikus nesaskaņoti notika sacensības vairākos sporta veidos, rezultātā plānotā lielturnīra (tie trakie iedeva man tabulu riņķa turnīram uz 20 cilvēkiem. Priekš mazāko klašu iesācējiem, kuri pastāvīgi kursē pa dažādiem sporta veidiem, lai viņi pa ceļam koridorā katrs izspēlētu pa 19 spēlēm...) un starpskolu sacensības vietā izdevās dabūt gatavu tikai individuālo labākajiem, un arī tad ne visai objektīvu biežās spēlētāju izčibēšanas dēļ. Pietiek pieminēt, ka jau 10 minūtes pēc piereģistrēšanās, sākot turnīru, ceturtās daļas pieteikušos vairs nebija uz vietas. No skolām kaut cik organizēti uzvedās tikai zaļi uniformētais Puškina licejs, turklāt bez īpašas pieskatīšanas.
Vladimirs Ņečajevs palīdzēja man tikt galā ar haosu, izmantojot skaļruni un kontrolējot laiku. Bez viņa būtu krietni grūtāk.
Normāli pafotografēt man absolūti nebija laika, tāpēc atzīmēšu tikai, ka no sportiskā viedokļa jēga ir no pirmā trijnieka, ar kaut kādām cerībām var runāt par pirmo astotnieku. Viss, kas zemāk, bija tīrais bardaks, un vietu kārtība tur ir ļoti nosacīta. No dalībniekiem līderis - Bižans jau ir bijis "Sarauj-2014", ar Koļcovu es runāju, bet viņai - kā tas mūsdienās pie bērniem pieņemts - pašlaik nav praktisku iespēju atrast laiku vēl arī priekš GH.
Un vēl skolā bija kaķu zīmējumu izstāde.
|
|
|
