| "Laimīte", 19-26.02.2015. |
[Feb. 27th, 2015|04:00 pm] |
  
Rau, kas man ir, ko mirstīgajiem pateikt:
kamēr kalendārā raksta iekšā visādus kaktu turnīrus ar slēgtu dalību only for aborigines (nejaukt ar nomales oupeniem, uz kuriem braukt akurāt ir vēlams), tikmēr pa Rīgu vienā mierā iet spēles starp lielajiem večiem. Nu, ko lai sauc par lielajiem... lielie mums ir divi, un skumji ir dzirdēt žēlabas, ka pēc spēlēm ar dievadotajiem treniņu partneriem viņiem nākas krietni parubīties savā starpā, lai atjaunotu sajēgu par spēli. Par mani, protams, runa vispār neiet, bet arī aiz viņiem reitingā tūlīt sekojošie mūsu spēlmaņi reālu konkurenci sagādāt vēl nespēj.
Man pašam par to nācās pārliecināties visai izteiksmīgi. Ja pārējiem labajiem špīleriem es kāšu, vismaz spirinādamies pretī un parasti neļaudams viņiem uztaisīt galīgu atpūtas spēli, tad Edgars šoreiz nolēma, ka Ginta sasniegums (viņš pēdējā lielturnīrā salādēja man 12 vārtus, tiesa, es ar 4 atbildēju) ir jāpārsit, un sāka man krāmēt uz rezultātu. Zager mard! ("čūskas inde" - persiešu lamas). Tieši 12 gan es neielaidu, bet 10-11 visās. Visdrausmīgākais bija, kad mēs pamēģinājām spēlēt bez vārtsargiem, un ne jau tā bija problēma, kas es 11 tādā spēlē ielaidu (drīzāk jāsaka - tikai), bet tas, ka tikai vienus iemetu. Kādas 10 reizes tiku līdz metienam un tikai vienu trāpīju četrstūrī. Tai skaitā ar centru, kuram, protams, neviens netraucēja... Ar tādu precizitāti jāprasa, vai es vispār mēģinu kaut kur trāpīt un, galvenais, kur.
Vismaz tas man stipri izsita lepnumu par to, ka augstākajā līgā es pēdējoreiz, palicis nešaubīgi pēdējais, pamanījos ieņemt 10. vietu no 24 pēc iemestajiem vārtiem. "Kādā veidā, Holms?.."
Krikumi
* Atmosfēras augstākajos slāņos virmo vārga ideja par to, ka mūsu jau nopelniem bagātais treneris varētu skolēnu brīvlaikā novadīt nedēļas meistarklasi Vindavpiļos, bet tas prasa zināmu materiālu nodrošinājumu. Jāteic, ka Latvijas galda hokejā tā nebūtu pirmā reize. Tā, mēs ar Sternātu savulaik gandrīz nedēļu Džeikobpiļos dzīvojām viesu nīcā (ne jau nu uz sava rēķina, protams) un vadījām treniņus, tādējādi galīgi samaitādami vietējo jaunatni. Vismaz es jau nu noteikti,- Raivis tiešām mēģināja kaut ko iemācīt. Es varu iemācīt tikai psiholoģisko noskaņojumu uz vājprātīgu ālēšanos... bildīšu, ka arī iekš "Laimītes" jaunās paaudzes parādījušies manas audzināšanas upuri. Vismaz Miglinieks nesen mani iznesa, spēlēdams tīri manā stilā. Tagad viņam ir divi stili, tradicionālais priekš rezultāta un manējais priekš kaifa. Nu un priekš daudzveidības arīdzan.
* Vienā no "L" treniņturnīriem kāds pilsonis, nesauksim vārdā, ieradās kaujinieciskā noskaņā un sāka visus nest (nu vismaz nospēlēja krieni krutāk kā parasti), bet bija tik ļoti uzvilcies par rezultātu, ka izsauca apkārtējo alerģisku reakciju. Vārdā nesaucu tādēļ, ka nākošajā reizē viņš jau atkal bija kārtībā. Tas tomēr, kungi, ir treniņš, kura rezultātus vispār kāds uzzina tikai manas propagandistiskās aktivitātes dēļ - to sportiskā nozīme ir tuva nullei.
* Pēdējās reizēs dažādi ļaudis izmēģinājās vadīt treniņturnīrus un visi saputrojās. Ieskaitot mani - kāds apkaunojums... Nācās vēlāk piesēst atsvaidzināt atmiņu, kā tas bija jādara.
* Pēc radioklausītāju vēlēšanās pavēstu, ka fakin' Muciņš man iemeta pa tiešo ar vārtsargu un ar to man turpmāk arī būs jādzīvo. Nu kamēr neiekraušu pāris pretī.
* "L" ļoti pietrūkst tāda maza, zaglīga ezīša, kurš spēļu laikā staigātu apkārt un savāktu aizlidojušās ripas.
* Ja Valmieras posmā kaut kas pietrūks (piemēram, sastiprinājumi tribīnēm), tad ziniet, ka visdrīzāk es to esmu aizmirsis paņemt no Kultūršūles. Šonedēļ kopā ar šoferi krāmējām viņa busiņā visādu vedamo mantību, cik nu tur salīda, bet neesmu drošs, ka visu minimāli vajadzīgo atradām - daļu gan jau Sandis K. bija aizvedis.
* Mazs mājiens Maskavas braucējiem: pirms smieties par Ļeņinu redskvērā, mums neskādētu izmest Veisu no goda vietas Brāļu kapos. Citādi viņi arī var mums ar pirkstu parādīt.
Miniet mīklu - uz krūtīm trīs burti, sākas ar X..
|
|
|
