| GH Rīgas čempionāts, 15.02.14 |
[Feb. 17th, 2014|04:07 pm] |
   I ...nevaicā, kam uzliesmo olimpiskā lāpa,- varbūt tā uzliesmo, lai sadedzinātu tevi sārtā...
II To nu mēs paveicām - atjaunojām iepriekšējo pierakstu uz otrās šķiras sacensībām, cerēdami, ka tā lieta nu jau ir tiktāl ierasta publikai, ka vairs nevienu neatbaidīs. Mēs kļūdījāmies. Tikai 54 dalībnieki, turklāt ceļošanai visnotaļ derīgos laika apstākļos - es pat neatceros, kad Rīgā tapis piedzīvots tāds negods. Arīdzan tas, ka netrūka visādu papīrīšu priekš tiem, kuriem vēl par maz diplomu pie sienas, neko nedeva. Pēdējo jautājumu gan var risināt kā es savulaik "Laimītē", vnk izsniedzot pa diplomam katram atnākušajam (pie maziem bērniem tādi joki iet cauri, pat par pēdējo vietu var diplomu lepni atrādīt vecākiem). To es tā, par neseno aptauju GH saitā - vai vajag īpašu apbalvošanu infravečiem un ultrajunioriem. Godīgā aptaujā vienmēr ir punkts "Šī aptauja sūkā" jeb oficiālos terminos - "Neviens no norādītajiem variantiem". Tāpēc ka es neiebilstu pret īpašu apbalvošanu mazajiem, bet večiem... nu, aizejot no turnīra, diplomu negaidot (jo nav man viņš vajadzīgs, pat ja pienācās - par ko arī nebiju drošs), es ieteicu manā vietā izrakstīt viņu vienam citam spēlētājam, lai atrāda ģimenei un nomierinās. "Bet viņš taču vispār nav atnācis!" - Sandis iesaucās. "Vienalga izraksti",- es attraucu...
Nedomāju, ka biju vienīgais, kurš aizgāja, negaidot diplomu/balvu, un nešaubos, ka liela daļa palika to gaidot tikai savas kompānijas pēc. Viena lieta ir nobalsot saitā, kur to var izdarīt kaut vai trīs simti nekad un nekur neredzētu "galda hokejistu", vai pažēloties par balvu trūkumu viesenē, pavisam cita - reāli papūlēties atnākt spēlēt par tām un vēl ciesties pēc tam kā rindā pie atejas, gaidot uz viņu sagatavošanu (beidz jau visi dažādos laikos).
Vispār jau vienīgā man prātā ienākusī ideja, kā daudzmaz vienādot balvu skaitu uz galviņām, ir dalīt tās pa klubiem un pat komandām ("par ceturto vietu Mazpisānu GHK II komandā Latvijas kausā"), bet tādā veidā viņas varētu arī paši klubi apgādāt. Nu un vēl varētu atsevišķi skaitīt tos, kas parādās pirmoreiz (tā jau ir darīts, tā ka tā nav mana ideja).
III Un ja jau es reiz par birokrātiskām tēmām. Daži jau pamanīja manu ņirgāšanos viesenē par vienu (bet ne vienīgo) nejēdzību reglamentā. Daži pat atcerēsies, ka es neņirgājos par to pirmoreiz, un tie, kas bija klāt lēmumu pieņemšanā, droši vien atcerās, ka šo kretīnismu - par necenzēto vārdu aizliegšanu, pie tam, ka mums Latvijas GH laikam gan ir tikai viens cilvēks, kuram ir priekšstats par to, kas ir necenzēti vārdi likuma priekšā Latvijā - mēs neizdomājām paši savās iekaisušajās smadzenēs, bet pārņēmām kā gatavu standartu sacensībām visām sporta savienībām. Citiem vārdiem, šis juridiski nekorektais - t.i., pretlikumīgais - dokuments mums ir uzspiests no augšas un netiek izmests atkritumos tikai un vienīgi tādēļ, lai neķildotos ar augstākstāvošiem noziedzniekiem, kuri mums dod naudu. (Ak jā, kamēr nav bijis tiesas sprieduma par šī reglamenta autoriem, pareizi ir rakstīt - aizdomās turamajiem.) Neba nu mani stipri uztrauktu pats fakts, ka mums no augšas nolaiž idiotismus, kurus neviens normāls cilvēks netaisās un nav spējīgs izpildīt. Jau pārsimts gadu še pierastais princips - "Krievijas likumu bardzību mīkstina to izpildes neobligātums". Taču šis princips strādā tikai tik ilgi, kamēr visas puses saprot, ka likums jāizpilda tikai tad, kad pret to neiebilst veselais saprāts. Diemžēl, ar veselo saprātu pēdējos gados dažiem ir problēmas. Protams, vēl neviens tiesnesis nav tiktāl pagrimis, lai riskētu mani kaut kā sodīt par vārdiem, kurus viņš savas nekompetences dēļ uzskata par necenzētiem - un uzrauties uz zilo kartiņu no manis (šai ziņā mums lielturnīros iet līdzīgi brežņevlaikiem, kad uz daudziem rakstītajiem likumiem ļaudis no sētas puses čurāja uz sienas. Ja kādam valdē patīk staigāt apkārt apčurātam, tad kas gan es tāds, lai viņam traucētu?). Taču mums jau ir patrāpījušies GH treneri (nu negribu es bakstīt ar pirkstu, jā), kuri uzskata par sodāmu katru savu audzēkņu nepareizu vārdu. Pats par sevi saprotams, ka šādus treniņus es pārstāju apmeklēt - cilvēka tiesības es prasu visiem, bet ne tikai sev. Jā, galda hokejs no tā zaudē - neraugoties uz manu zemo spēles prasmi, nodarbībās es parasti esmu lietderīgs,- bet, ja jāizvēlas starp palikšanu cilvēkam un galda hokeju - atvainojiet.
Kopš jaunības esmu sludinājis, ka noticēt pašiem savai propagandai ir smadzenēm daudz bīstamāk nekā noticēt ienaidnieka propagandai. Diemžēl, fanātiķiem šāds princips ir nesaprotams, un es runāju ne tikai par politiku vai galda hokeju. "Sākt ar frizētavu" (tā ir veca anekdote) es gan netaisos, bet, ja mūsu frizētava pēc baronlielskungu rīkojuma pērk biļetes uz tvaikoņa "Titāniks", man par šo tēmu atrodas ko sacīt.
Piezīme par izteicienu politkorektumu (t.i., dažu grupu totālu diktatūru pār citām): tā ir vispārēja tendence, nenākoša no GH, bet mēs padevīgi tai sekojam. Aizliegums nāk pēc aizlieguma, pašlaik, piemēram, Saeima (praktiski sinhroni ar Krievijas valsts domi - kāda dīvaina sakritība, vai ne?) apcer aizliegumu publiski izteikt šaubas par dažu sen pagājušu vēsturisku notikumu oficiālo vērtējumu. Uz šī fona aizliegt kaut kādus konkrētus vārdus jau ir tīrais sīkums. Kad pienāk "1984" gads, visiem nospļauties, ka ciparus "4" un "8" jau paspējuši aizliegt, bet "1" vēl nav tieši aizliegts, taču jau ir nekorekts un nomaināms ar "7".
Pie viena, nocitēšu pats savu komentāru citā vietā par necenzēto tēmu: "Savulaik aizliedza vārdu "Latvija", citulaik "žīds", tagad nu vispār aizliedz bez konkrēta paskaidrojuma, kas tieši tiek aizliegts - lai varētu piekasīties vienalga kam. Ja kāds lasījis Orvela "1984", sapratīs, kā es jūtos - pie galēja totalitārisma nav pat jāpaskaidro, kas tiek aizliegts, visi paši sevī saprot. Kas kļūdās savā sapratnē, tos fakof no sabiedrības. Manā uztverē tālejošais mērķis šādiem aizliegumiem ir primitivizēt tautas domāšanu un atdot to par upuri mazāk politkorektām tautām - jo, atšķirībā no "1984" pasaules, visa Zeme vēl neatrodas vienveidīgā valodas un domāšanas kontrolē. Un tās tautas, kas būs brīvākas savās domās un darbībās, vinnēs spēli. Mēs, kā vienmēr, izvēlējāmies lūzeru pusi."
IV
Atgriežoties pie saviem auniem (it kā pirms tam būtu rakstījis par svešiem), bildīšu, ka arī mūsu dalības maksas paaugstinājums līdz ar eiro ieviešanu varēja ietekmēt dalībnieku skaita krišanos.
Kas vēl šai turnīrā bija atzīmējams:
a) sensāciju pilnīgs trūkums apakšgrupās,
b) mūžīgās RČ problēmas ar papildlaikiem - ļoti nepatīkami spēlēt, kad burtiski pēc katras spēles jāgaida nezināmi ilgi, kad citi pabeigs. Mazohistiskais princips "visiem vienādi slikti, tātad viss ir labi" daudzmaz darbojās tais laikos, kad tā cilvēkus mierināja pasaules varenākā propagandas mašīna, bet viens pats galvenais tiesnesis viesgrāmatā uz šādu propagandas mašīnu nekādi nevelk. Lai gan žetonus par centību regulāri nopelna.
c) lai kaut cik pastieptu turnīru maza ļaužu skaita apstākļos, pēdējā brīdī reglamentam tika pievienoti papildapļi pārlieku mazo apakšlīgu labākajiem spēlētājiem. Vispār muļķīgi sanāca ar spēļu daudzumu šādam dalībnieku skaitam - palielināt spēļu skaitu varētu, apvienojot otro un trešo līgu, bet klases starpība tomēr liela un pašiem mazākajiem būtu grūti noraut tādas 29 spēles no vietas. Sarīkot divus riņķus tikai otrajai līgai ar tām pašām 29 spēlēm... nu es būtu par, bet šaubos, ka vairums otrlīdznieku mani atbalstītu. Vienīgi ja atceltu spēļu pagarinājumus.
d) Artjoms nolēma, ka otrā līga ir zem viņa goda un viņam labāk patīk ievadīt rezultātus. Strādāšana lielāks kaifs par GH, kauču ar otro līgu - es to sauktu par personisku traģēdiju.
e) mūsu tradicionālais speciālists likumu apiešanā J.Z. jau turnīrā norādīja, ka aizliegums lamāties neaizliedz viņam kulturāli aurot. Pēc tam viesenē vispār aizgāja ķilda par šo tēmu starp asgaļiem un strupgaļiem - jeb starp homoseksuāļiem un kanibāliem. Citiem vārdiem, katrs slavināja vienu no deviācijām un nolādēja par ķecerību pārējās.
f) es teiktu, ka viens mūsu spēlētājs pārlieku aizsēdējies nevainībā, spriežot pēc viņa uzvedības. Vai pat vairāk kā viens.
V
Ko varu teikt par savu spēlēšanu:
a) ekskrementāli, bet sagaidāmi. Vispār jau otrās līgas "zemais vidus", kur nokļuvu, atbilst manām spējām - vismaz es vēl tam ticu,- bet turnīrā ar pilnvērtīgu dalību, nevis.
b) kurš ģēnijs iesējis Miglinieku zem manis??? Mārtiņš nejauši nav nodzēries ar savu reitingu? Kopš Raivis savedis savus nervus kārtībā, viņš ir krietni cēlies.
c) pirms turnīra krietni patrenējos ar trešās līgas leišiem - un slapjš paliku.
d) Kasparam piesolīja 100 Ls par otrās līgas vinnēšanu. Nezinādams, ka lati jau atcelti, viņš ļoti centās. Es pamatīgi paņirdzu, skatīdamies, kā Elēna "uz sauso" sagrauj šīs cerības.
e) man par laimi, Kaspars nezināja, ka es pats pamanījos apakšgrupā 4 spēles no 12 pakāst uz sauso un laikam gan pirmoreiz vēsturē pēc punktiem ieņēmu augstāku vietu kā pēc iemestajiem vārtiem, citādi būtu apņirdzis mani vēl trakāk. Iemāciet man kāds vismaz pāris dienas pirms turnīra atteikties no parastā dienas režīma iet gulēt deviņos no rīta, jā?
f) starp citu, Elēna vispār krietni paaugusies pēdējā mēneša laikā. Mani viņa arī pārliecinoši sasita, lai gan es jau biju morāli gatavs uz nopietnu spēli.
g) atkal pirmais pretinieks - Ilze. Atkal zaudēju ar -1. Reitinga dievi, ja jūs tādā veidā gribat viņu man pielaulāt - tad aiz dažiem iemesliem tas ir bezcerīgs variants.
h) Vītolu Edgars mani iznīcināja ar 0:7, iepriekš uzminēdams manas vispretdabiskākās izdarības. Ciest nevaru spēlēt ar pretiniekiem, pret kuriem nejūtu intelektuālu pārsvaru :))) Bet labs bija, tiešām.
i) tā sanāk, ka katrā turnīrā man viens paņēmiens iet labāk par citiem. Šajā es visvairāk iemetu ar sev neraksturīgajiem buldozeriem vai kaut ko, kas tiem līdzinājās vairāk kā citiem vārdos nosauktajiem paņēmieniem.
j) gandrīz norāvos no Jurgitas - tikai pašā finišā nostrādāja princips "neiemet tu, iemetīs tev", bet tas varēja beigties citādi.
k) un ar Sandru vispār līdz papildlaikam nogāja. Jutos apkaunots par publiku, kura palika visumā neitrāla. Pie grūtas izvēles ir jāatbalsta sieviete, vienalga no kurienes viņa būtu!
l) Vispār jau par papildlaikiem es nevaru žēloties, es tajos vairāk uzvarēju kā zaudēju - bet abas vinnes bija pret sieviešiem, t.i. zināmā mērā varēja nostrādāt fizioloģija. Lai ko par šo tēmu nedomātu feministes, vīrieša organisms papildlaikiem līdz vieniem vārtiem ir piemērotāks. (Ja viņas vēlas, varu izstrādāt teoriju par to, ka vīrieši izdomājuši papildlaikus, lai atstumtu sievietes malā no sporta.) Tiesa, pagājušreiz es papildlaikos pakāsu Ilzei, bet tur noteica acīmredzamā klases starpība.
m) Gundegu es vinnēju papildlaikā 4:3 un visi septiņi goli bija vai nu haļavas, vai daudzu tām pielīdzinātais ātrs situācijas izmantojums.
n) pagrūdu 3:4 Gusevam no "Laimītes", neņēmis viņu par pilnu. Turpmāk ņemšu.
o) pastulbi izgāja ar A.Kalniņu - viņš gandrīz būtu atspēlējies no smagas situācijas, bet mēs abi tik steidzīgi dragājām, neļaujot ripai pat nosēsties, ka tā vienā laidā lidoja skatītājos un uz to aizgāja laiks. Droši vien pastiept laiku un dot ripai nomierināties būtu bijis Alenam labāk :)
p) Un pašās beigās vēl Eduards iztaisīja no manis kotleti ar 2:6. Man tas psiholoģiski svarīgi, jo kopš seniem laikiem esmu radis orientēties uz viņu kā savu vidējo rezultātu...
VI Daži jau pagājušajā turnīrā prasīja, ko es klausos savā aizvēsturiskajā pleijerī (kuru karinu kaklā ar acīmredzamu vēlmi nožņaugties). Atbildu - miksli no visa kā. Izliku Internetā, gribētāji te var nosūkt. 1,3 GB.
VII Bildes. Vidēji šmucīgās parastajā lielumā, pārējās un dubļi - pirmsskata formātā.
Starp citu, pietiktu ar otro punktu.
  
  
  
  
  
  
  
  
 
  
  
|
|
|
