Minētie fakti nav precīzi.
ANO savā laikā ir atzinusi dažādas robežas - Palestīnu atbalstošajā PSRS padomju kartēs parasti norādīja 1947. un 1949. gada. Pašlaik ANO nav vienota viedokļa par robežām (1967. gada robežas, starp citu, arī ir dažādas), bet visumā valda ieskats, ka 1967. gada sākuma robežām jābūt par izejas punktu pārrunām (kam principā piekrīr arī Izraēla, bet prasa sev drošības garantijas - pie 1967. gada robežām palestīniešiem viegli pārgriezt valsti divās daļās, tur ir tikai 15 km plata pāržmauga,- tas ir apmēram kā Ādažos stāvoši krievu tanki). Bez tam, šīs robežas neatzīst arī paši tās prasošie palestīnieši, jo tad Austrumjeruzaleme bija nevis Jordānijas, bet ANO pārvaldē, bet viņi grib to sev.
Nekādu genocīdu 1967. gada karā un vēlāk Izraēla vairs netaisīja, uz to laiku tā jau bija pietiekami civilizēta valsts. Vot 1948-49. gadu karā abas puses veica etniskās tīrīšanas - arābi pilnīgi, žīdi daļēji. Bet tad vēl nekādu palestīniešu nebija (pēc angļu sākotnējā plāna vispār bija paredzēts atdot žīdiem vēl arī Jordāniju).
"Sektoros ieslodzītie palestīnieši" sazin kāpēc sastāda lielu daļu kriminālnoziedznieku, kas pieķerti Izraēlas ebreju teritorijā. Okupētajās teritorijās drīzāk sektoros ieslodzīti ir žīdu kolonisti, kurus armija regulāri sviež no turienes ārā, bet šie lien atpakaļ.
Nezinu tādā gadījumā, kas ir humānā krīze. Palestīniešu dzīves standarts ir augstāks kā Uzbekistānai un Hondurasai, Indonēzijai un Vjetnamai (ANO dati - http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_Human_Development_Index ), kur par humāno krīzi neviens nerunā.
Vest islamistus pie saprāta ir bezcerīgi, nav tie ļaudis. Tas ir tikai paraugs, kā viņi rīkosies ar mums, ja tiks mums pie rīkles.

(Reply to this) (Parent)