| Ventspils atklātais čempionāts 19.05.2012 |
[May. 20th, 2012|08:50 pm] |
Mums tagad daudz sīkturnīru, jo drīz Rīgā eiročempionāts - jāgatavojas. Tikai turnīri tie g.k. notiek 200 km no Rīgas, jo tur tādas lietas saprot nopietnāk. Ja nebūtu Kalniņa enerģijas, man nebūtu viegli turpu tikt.
Sabildēju kā vienmēr daudz, neraugoties uz gaismas trūkumu, un tai pašā stilā kā spēlēju - bildējienu masveidība aizstāj prasmi un precizitāti.
Nospēlēju šā tā, tiku daudz un neģēlīgi sists, bet ne tik graujoši kā LČ. Beigās sacensību sistēma ļāva man izvirzīties kaut cik pieklājīgā pozīcijā - saskaņā ar reitingu.
Peizāžs no ledus halles loga uz basketbola halli.
Aujas gatavībā.
Spēlmanes. Elēna (pa labi), rau, nolēma sevi pademonstrēt no visām pusēm :) Meitenēm nācās uzklausīt manu pamācību, ka es jau tāpat bildēju drausmīgi, bet ja viņas pie tam vēl bailēs grozīsies, tad tur sanāks Pikaso zīmēts Kvazimodo un es tā arī izlikšu apskatei :) (Izteicu es to, protams, uzmanīgākā formā, lai man neuzmauktu galvā galdiņu.)
Jauni laiki - jaunas idejas par to, kādam jābūt deflektoram.
Tablo glabātuves.
Izrādījās, ka ar prasmi noslaucīt mani no laukuma virsmas vēl nepietiek, lai vinnētu turnīru :)
Notika arīdzan turnīrs uz veca padomjlaika galdiņa. Pagaidām es uz viņa neesmu nevienam zaudējis - vecā pieredze šo to nozīmē.
Aizvēsturiska reklāma.
Basketbola govs - veltījums sieviešu basketbolam?
Vectētiņš Ļeņins piestrādā par organizatoru..
Inčukalna spēlējošais treneris palika ceturtais.
Otrā vieta.
Vietējais cīnītājs.
Inčukalna pārstāvniecība bija neliela - Filips, šķiet, pēc Kalniņa ir aktīvākais Latvijas braucējs no turieniešiem.
Tā nebija Bekhema diena. Pēc spēles ar mani, kur es atkal nodemonstrēju klasisku "Belševica sitienu" - zaudējot pēdējās sekundēs 2:3, uzmetu vārtu virzienā, ripa palecas no vārtsarga, uzkrīt uz vārtiem no augšas, apkārtējo spiedzienu un smējienu pavadīta padejo šurpu-turpu, nokrīt lejā un ieveļas vārtos,- Laimas rezultāti otrajā posmā izskatījās bišķi morāli traumēti. Jāteic gan, ka man todien sanāca morāli patraumēt ne vienu vien, galdi bija normāli saslidināti un man bija kur izvērsties.
Pirmā vieta. (Un galvenais - zinu taču es, ka portreti pret gaismu bez blices nav jābildē, ja vien tev nav speciālu pseidomāksliniecisku mērķu, bet vienalga katra mana fotosesija atgādina skrējienu pa grābekļu lauku.)
Kā gribēsim, tā arī izdarīsim. Viena Ventspils kluba pārstāvis novēro, vai pareizi raksta otra kluba pārstāve.
Kad kaut ko raksta skrundenieks, tad viņu pieskata jau veseli trīs ventspilnieki. Man šausmas iedomāties, cik ļaužiem vajadzētu skatīties uz pirkstiem man, Ūdensgalvas iemītniekam.
Trešā vieta.
Bija tak laiki, kad jaunie un ārinieki netraucēja savākt čempijoņa statusu.
Latvijas ledus hokejisti būs izdomājuši, kā atrisināt rezultativitātes problēmu. Ja tā turpināsies, drīz mēs sāksim ņirgt par viņiem - "un tie tur iedomājas, ka arī viņi spēlē hokeju?!"
Vēl daudz-daudz bilžu |
|
|
