| Skaistkalnes foto |
[Oct. 13th, 2007|11:54 pm] |
Labi būt grūti aizvietojamam - tevi visur par velti vadā. Šoreiz notikās tā: Skaistkalnē vietējais sporta organizators Ziemelis bija izveidojis galda hokeja klubu un sācis taisīt čempionātu. Izaugsmei vajadzēja klāt kādu spēcīgāku spēlētāju, uz kuru līdzināties, un kurš mierīgu prātu atstātu prīzes vietējiem. Tādās reizēs es esmu pirmais kandidāts, jo savu laiku nežēloju. Plus vēl izrādījās, ka aiz kaut kādas nekārtības viņš vēl nav dabūjis plānotos galdus no tirgotājiem un ir manāms deficīts - kamēr man mājās vēl stāvēja 4 Federācijas galdi un 1 paša. LGHF slinkums savu mantu aizvest pie sevis, bet man pašam viens kubometrs bardaka vairāk vai mazāk - mājās tas nekādu manāmu atšķirību nerada. Vārdu sakot, aizveda mūs, uzspēlēju, pastaigājām, tāpat atveda atpakaļ uz Rīgu - dzīve kā ķeizaram.
Aktīvā skaistkalniešu daļa ir lieli ciemata patrioti, censdamies uzskaitīt mums savas apkaimes labās vietas. Visumā ciemā ir divas ievērojamas būšanas: liela katoļu baznīca ar jezuītu klosteri un karsta kritenes. Pēdējās gan vairāk atrodamas Lietuvas daļā, bet rada ne mazums nervozu brīžu arī šai pusē. Līdz atzīmētām kritenēm aizstaigāt laika nesanāca, bet visa apkaime ir "karsta" - raksturīgas nelielas ieplakas. Pārējie vietējie lepnuma objekti mūs, pie daudziem brīnumiem pieradušiem, īpaši neiespaidoja.
Teksts oriģinālā rakstīts krievu lasītājiem, tālab visas saites krieviski.
   
Vēl Skaistkalnes foto iekš livejournal ir ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) eliah2 - te un te (tikai cilvēkiem ar stabiliem nerviem, pretīgs skats).
Ceļrādis uz ievērojamām vietām, no kurām neapmeklējām vienīgi kritenes, lai gan varbūt tieši tālab izvairījāmies no staru slimības (kādas šaušalas tik mūsu krievu prese nepublicē).
Tilts ved uz leišiem. Robežsargi garlaikojas, iepērkas vietējā bodē (pa kreisi), kura arī neviens nezina ko darīt, un prāto, kas ar šiem būs pēc Šengenas spēkā stāšanās - dzīs mājās jeb vai atstās kontrolēt lielkravas un pierakstīt ārzemniekus. Pagaidām šie neko nezinot.
Baznīca ar klosteri uzkalnā. Cipars 518 - ciemata vecums. Klosterī dzīvo trīs mūki až no pašas Polijas. Es ilgi dusmojos, kas par baznīcu bez spices, kamēr nenoskaidrojās, ka bijušas pat divas, bet atbrīvojot no vācu fašistiskajiem okupantiem, tās tikušas notriektas, lai no tām nekoriģētu artilērijas uguni un vispār lai par daudz nebolītos. Baznīcas iekšas ira bišķi pielāgotas truliem tūristiem.
Blakus baznīcai - ateja. Ar tualetes papīru, gods kam gods.
Bildēt ainavas uz abam pusēm no ateju durvīm man jau kļuvis par apšaubāmu tradīciju (bildi uz iekšpusi var atrast albumā).
Katoļi paraduši priecēt sev acis ar žīda spīdzināšanas ainu.
Klosterdārzs. Kopšana stipri viduvēja, bet, protams, trīs vīriem tā ķēpa ir par lielu - droši vien jau ir vēl kādi, bet vienalga visam nepietiek.
Tas laikam arī vēl ietilpst klostera teritorijā.
Torņu atliekas.
Galda hokeja čempionāta reklāma bija piestiprināta arī visdraņķīgākajai būdai apkaimē.
Kas gan būtu latvietis bez sēnēm? Tas jau būtu galīgs lietuvietis. Tālab laikam jau uz robežas šāds atgādinājums.
Pionieru iela. Es gan to sauktu par Pionieru pļavu.
Kultūršķūnis (tagad Tautas nams, protams).
TN bija divi acīmredzami mūsdienīgi elementi: siltumbaterijas un tualešu durvis. Viss pārējais izskatījās ļoti retro, bet labi uzturēts.
Arī droši vien vietējais darinājums.
Baterijas ta baterijas, bet malku neviens tālab nav atcēlis - kaut kā jau tas siltums jāražo.
Vēl iekšas.
Aizkātoju pastaigāt.
Šis akmens tiltiņš arī pieder pie tūrisma objektiem, lai arī reti pieminēts.
Acīmredzot ugunsdzēsēju biedrība. Acīmredzot bijusī. Tā kā līdz Bauskai 32 km, jādomā, ka nelaimes reizē nākas paļauties uz sevi. Domāju, ka viņi šādai reizei ir saplānojuši, ko darīt - ciemats izskatījās gan nebagāts, bet labi organizēts. Mani stipri iespaidoja vietējā sadarbība starp organizācijām, aktīvistiem un vadību - pateicoties tai, laba darba izdarīšanai Skaistkalnē vajag apmēram 10 reizes mazāk skaidras naudas, kā tas sanāktu Rīgā.
Ugunsdzēsēju un visu pārējo dīķis.
Slieksnis kakla laušanai :)
Kamēr es spēlēju, sieva tēloja iekšālaidēju tantiņu un lasīja Hofmani.
Ielu rādītāji Skaistkalnē ir vnk kruti.
Pieņemu, ka tās ir vecās ūdensdzirnas.
Mēmele ar pīlēm. Pīles bailīgas, acīmredzot top medītas. А на том берегу... leišu ciems Ģermānišķis. (А Albānišķis šiem nav?)
Taka gar robežu, ved uz skolu.
Vidusskola ar malkas šķūni.
Pamatskola, skats no šosejas. Jept, tās trepes tak vajag novākt. Kāds vēl ziemā noslīdēs pa tām taisni zem mašīnas. Cik saprotu, tās vienalga normāli ļaudis nelieto, pieiet ēkai no malas.
Es tā arī nesapratu, kam šīs krusts veltīts. Nu un kas man, ateistam, par daļu. Varbūt tas priekš tiem, kam trūkst spēka uzrausties kalnā uz baznīcu.
Turnīra diplomandi lepni soļo mājup - rezultāts lepnību attaisno.
Mēs ar kaķi tā arī nesapratām, kuram no mums kaut ko no otra vajadzēja,- tā arī izšķīrāmies savstarpējā neizpratnē.
Ar govi šķita skaidrāk - māvieni lika domāt, ka tā vnk jāslauc. Cik es, galīgs pilsētnieks, spēju apjēgt.
Futbollaukumā taisījās uz kādu saiešanu un šķūrēja turpu pilsētnieciskas pariktes.
Vietējie šo objektu lepni sauc par autostaciju. Protams, tā tomēr ir tikai pietura, tikai cienīgi uztaisīta.
Te ir ciema padome, bibliotēka un vispār viss, kas nav salīdis Tautas namā (jeb otrādi - Tautas namā tas, kas nav salīdis ciema padomē).
Visas Skaistkalnes bildes, izņemot bildes no turnīra
Smukākās bildes saliku te |
|
|
