| |
[Oct. 15th, 2017|04:41 pm] |
Jū. Atkal turnīrs, atkal es anālajā atverē, atkal vainīgi visi apkārtējie. Nu un Dievs, jo viņš vienmēr vainīgs.
Pēc ilgiem un stulbiem gadiem, beidzot man izdevās izgulēties pirms turnīra. Bet miega nākšanu es nodrošināju visai barbariskā veidā, līdz tumsiņai skraidīdams pa purviem ar sēņu grozu. Sēnes ir normālā daudzumā (bet vairāk tādas, kuras jāpazīst, maz no tām pārdesmit, kuras zina visi), vairāk pa atklātām, saules apsildītām vietām, kā jau vēlā rudenī. Noguru kā derhunds, toties aizmigu kā susuris. No rīta pamostos - viss labi, tikai uz kājām īsti neturos. ( ... tālāk ... ) |
|
|