Otrā daļa no diloģijas "Pa Džona Silvera Jaunākā taku" |
[May. 11th, 2021|12:16 pm] |
Un tā, esmu Tumšezera krastā. Krāsu bildei nemainīju, vnk tāds leņķis.
Kāpēc šis ezers tik slikti apmeklēts: taka izved uz pāris metru platu pussalu, kuras vienā pusē ir ezers, bet otrā foto redzamā slīkšņa. Un pati pussala ir ar zāli apaudzis priežu sakņu pinums virs ūdens. Stingrs, bet ar bedrēm.
Tomēr bija vērts to puskilometru nostaigāt.
Atceļā sadzirdēju, ka Tumšezera notekā iegāžas mikroūdenskritums.
Čāpoju atpakaļ, Atkal Peldu ezers.
Un atkal Lēpītis.
Starp citu, takas sākumā pie Nikikroga (aptuveni pie pagrieziena uz Garkalni) ir gājēju tilts pār Krievupi, kas kartēs nav īpaši atzīmēts. Openstreet ir, Googlemaps nav.
Krievupe no tilta.
Nikikrogs sola ēdienu un gultasvietas. Cilvēkus nemanīju. Tādi laiki.
Klasiskās mākslas vieta latviešu izpratnē - pie ratiem.
Garkalne, centrs.
Rīga. Tautas masas neredz, laikam visiem piegriezies.
-
|
|
|